Saturday 5 January 2013

PROBLEMA HIV NO SIDA HO DIREITU GOJU NESESIDADE BIOLÓJIKA!


Husi :  Frederico NUNO Jerónimo Boavida

Opiniaun Badak: ita hahú kedas ho Moralista Igreja Pe. Bernard Hearing, SJ mak sai Konselyeiru Permanente parte Moral Doutrina Katólika nian ba Asembleia Jerál eh Konsili Vatikanu II nian mak aprezenta duni kestaun barak mak hanesan: Divorsiu, Droga, Espionazem, klonazem, Delinkuénsia, Homo-seksual, Lésbika, Pornografia, Prostituisaun, Terrorizmu, Brankeamentu Kapitál, Tráfiku Umanu, Vilénsia Seksuál, Vilénsia Doméstika, Funu, Hamlaha, Moras Ébola, Edimia, HIV no SIDA, perzervativu (kamiza de Venus, kontrasepsi, Pil do Dia Seguinte evita isin-rua mak la ho hakarak no moras Transmisaun Seksuál)  mak sempre sai preokupasaun ba Igreja Kátolika desde sempre. Ba Igreja Mundu Tomak hahú inan-aman, bairro, sosiedade, katekista, irmaun-irman relijioza, padre, madre, bispu, kardeál to’o Ampapa no ikus liu monu ba Estadu Independente ida mós nia preokupasaun fundamentál depende ba matéria mak sei husik ba Kada Ministeriu, Departamentu no to’o mós ba Parlamentu atu debate; ikus liu mosu opiniaun iha públiku mak hakarak fahe hodi hakerek no lanxa iha Imprensa ka Media Nasionál nian.

Iha parte hotu ne’e, haree ho óptika Estadu Demokrátiku sempre buat barak kontra Konstituisaun no Lei! Tanba ne’e mak Estadu hamosu Sosializasaun Lei ba ninia Sidadaun liu husi Edukasaun Sívika atu Sidadaun kompriende asaun mak kontra-bandu no asun mak la kontra-bandu. Ita, karik dala barak tauk mak Lei no Ordem, haluha ita nia-an rasik hodi halo asaun mak kontra-an rasik maibé tauk Lei mak hatuur buat hotu. Iha fraze liu ba ne’e atu dehan katak Lei só koalia interese públika, entaun ita ita tauk atu pratika kontra-bandu hasoru Lei. Enkuantu seluk hanoin katak Lei Estadu nian, no hau nia-an, hau mesak nian; hau bele halo saida deit ba-an. Haree didiak Lei garante individu ida-idak no garante mós grupu eh Sidadaun hotu ninia an-rasik no interese.

Aktualmente, Media foti kestaun HIV no SIDA (Ida sei iha sintomas atu hamosu SIDA no ida seluk Moras mak hanaran SIDA); se hau la sala. Tanba kestaun HIV no SIDA mak mosu opiniaun balun hakarak atu fahe hanoin lisuk. Hau mós karik hakarak fahe parte ida kiik-oan kona ba kestaun HIV no Sida ho Perzervativu (Kondom eh Kontrasepsi) make vita total Transmisaun Moras Seksuál mak hahú ho sepilis ba mane no kamutis ba feto, eh salah-kamar mak líkidu parte “lendir” liur boot nian rezeita “Lendir” liur-kiik hodi hamosu alerjika ba anatomia se la evita sedu ho kuidadu saúde reprodutivu no seksuál.

Iha ne’e hakarak la hakarak ita Timor-Leste kondena tiha ona katak iha Timor-Leste iha duni HIV no SIDA; iha parte seluk; hakarak ka lae hamosu duni diskonfia katak iha populasaun balun mak afektadu; entretantu dadus estástiku tenke mai husi Ministériu Saúde. Iha Ministériu Saude, Iha Imigrasaun no iha Parte Polísia PNTL rejistru moras no mate mak identifikadu uitoan deit mak afektadu husi HIV no SIDA. Iha ne’e katak ita bele tiha ona prevene tanba ita nia Ministériu Kompetente identifika ema entaun bele halo karantina tuir dadus mak rejistradu konforme parte Imigrasaun, Saúde no PNTL hetan.

Haree fali husi parte Polítiku no Figura Polítika: ita nia Primeiru Ministru Kay Rala Xanana Gusmão kondena maka’as sosializasaun HIV no SIDA mak la iha fundamentu. Ida ne’e Primeiru Ministru hato’o iha ninia DISKURSU IHA 2002 BA Estudante DIT ba Abertura Anu Lektivu hodi hateten: “HIV no SIDA moras ida mak ba ema kiak deit no ema riku ita nunka rona kona moras HIV no SIDA.” Interpretasaun barak bele mosu: ida ita bele dehan katak atu haketak kiak no riku mak ita lanxa Linguazem HIV no SIDA hodi hafahe malu, haketak malu, hatauk malu iha ita nia interasaun sosiál. Ita mós atu dehan mós katak ita la iha osan ita la bele goja ho mane eh feto se deit; só sira mak iha osan bele. Ita mós bele dehan Rai Timor-Leste mak sei kiak entaun moras ida ne’e ita ema Timor-Leste nian duni mós. Ita sei bele dehan tan katak entaun atu la bele kona HIV no SIDA, mai ita sai riku lalais ho dalan oin-oin: naok, oho, KKN eh Prostituisaun mak bele hetan osan boot hafoin modifika-an no ita mós sai riku entaun HIV no SIDA moras ba ema mak fila-an la hatene eh sei hela kiak ba nafatin.

Maibé hanoin simples ida mós atu dehan: evita estraga-an ho orgazmu eh “oho-an/suisídiu, Bom-Bunuh-Diri/Hi-Five/Five-one/five-zero/five to five/55 for one or for zero/onani” mak badak dit evita korut, dada, doko eh kokir-an-rasik eh “quebra e esfrega ao chão.”

Frontál uitoan tanba ita tenke fo hanoin mak realístiku: ita nia populasaun uitoan no bele goja ita nia rekursu naturais nia reseita, fundus eh rendimentu mak boot. Evita populasaun no jerasaun foun mak mosu ho fizionomia fízika estragada eh mal-formada: ain tebar no barak nakratak, isin-lotuk-liman-lotuk-kabun-teek-maran, marjinalizadu husi kolega no família, evita ikus liu frustrasaun sosiál.

Wainhira daun, aitarak, frasku eh pregu ka kroat ruma mak tuu ita nia isin no hela iha ita nia isin-lolon mak ita sei sente alérjika no hetan sintomas moras halo isin baru-baruk. Agora sa tan ita tenke uza sasan mak artifisiál hodi kose-an. Se ita la kohi oho-an entaun sasan artifisiál hodi kose-an mós la favorese. Ita mak nakar karik tama iha website pornografia eh nonton: dvd no cd pornografia; ita sei hetan buat barak hanorin ita. Ida hanorin gostu wainhira nain rua hakarak malu, rua sei hanorin negativu liu, se uza violénsia entaun ita sei hetan prazer ho sadizmu. Se ita akompanya to’o ikus, lisaun sei dehan mai ita katak keta halo tuir tanba filme ida ne’e uza mak BRINKEDU no ANIMASI. BRINKEIDU katak feto ho mane hatais hotu máskara artefisial mak utiliza sasan seksuál Maskulino no Femininu ho Brikeidu, entaun sira nia ibu la kona iha parte mak ita akompanya, sira nia sasan la kona malu no sira nia liur-boot mós la kona malu.

Hau nia haree mak atu dehan deit katak se ita uza sasan eskezitu no estranyu hanesan boraxa eh plástiku (mak kondom) hodi satisfaz nesesidade biolójika ikus mai sasan ne’e estraga ita nia isin liu-liu ita nia orgaun seksual sai mean tan la simu buat mak la hanesan ho kulit ema nian. Sei sai mean no moras se ita uza kose malu frekuentemente no kleur, sei hamosu mal-formasaun ba ita nia fizionomia anatómika. Enkuantu sasan nebé mak Maromak halo para ba duni ninia objetivu hanesan ai-horis no animal sira mós bele goja, entaun ita ema mós tenke goja ita nia nesesidade seksuál.

Problema mak ita nia Formasaun no Edukasaun Seksual seidauk óptima no seidauk inkluzivu ba ema hotu-hotu. Ita nia Kurríkulu Edukasaun seidauk bele hatama parte Edukasun Seksuál ba Kurrikulum tanba ita nia sosiedade maioria mak sei haree Relasaun Seksuál ne’e nudar tabuu. Ida ne’e ita nega mata-matak deit Maromak ninia Kriasaun mak kria mós sasan lulik mane no feto nian ho objetivu ba PROKRIASAUN. Prokriasaun katak atu iha oan no hariku jerasaun umanidade.

Parte seluk mós ita nia sosiedade desde beiala karik la koalia duni kona ba kultura inisiasaun. Inisiasaun katak feto ida no mane ida hahú husi idade sai husi adolesente atu hakat ona ba foinsa’e (fetoran no klosan) mak sei iha oportunidade atu sente gostu eh la gostu, diak mak oinsa no atu hala’o relasaun seksuál saudável mak oinsa no iha se-se ninia kautela no kuidadu. Hanesan iha Irian Jaya iha Budaya Inisiasi Timika mak desa tomak iha tinan-tinan ba labarik sira mak to’o ona idade: ansiaun, autoridade suku, inan-aman no maun-alin sei hadeer kalan tomak akomponya oinsa feto no mane matan foun iha vida seksuál atu apriende, sei oho fahi, karau, bibi, manu no hemu hodi festa hala’o inisiasi.

Hau nia hanoin ita tuir loloos lalika tauk atu dehan ba ita nia populasaun mak maioria ema kiik, kiak no sei falta fasilidade no posibilidade barak atu bele moris. Sira nia oan feto no mane mesak bonito no bonita; matenek no forte atu serbisu ba Estadu Timor-Leste mak ita hotu sei goja hamutuk. Transforma mentalidade uitoan atu loke saida mak la bele tabuu ba ema tomak atu la hamtauk hodi halo sasan seksuál sai fali BESI eh sagradu.

Maibé mós ita sukat konsekuénsia ba kobixadu no obsekadu mak bele haliis fali ba buat hotu bele diak, la iha karik seks buat hotu aat. Seks loos tenke iha ba mane no feto hotu-hotu mak la kompromotidu. Maibé oinsá, ho se loos no iha nebé. Keta karik ita hamosu Katakumbee, ita hamosu karantina mak Madre Tereza Calcute tau matan ba katak kutun no katar sae ita hotu hanesan ita loke manu-luhan eh fahi luhan hodi hela ba laran. Karik ita la’os iha ninia fatin mak loloos. Tan ne’e se ita ho ita nian mak loos, ita buka atu respeita malu no se ema ida ho ninian mak loos ona ita buka dalan atu fasilita; la bele hamosu karantina artifisiál, duun-matak arbitrariamente eh hamosu DISKULPA hodi taka no hafalun desizaun mak totalmente sala no la iha korazem atu foti solusaun entaun ita hahú haburas fali rumor dehan nia hetan moras SIDA tanba tama sala kuartu eh kleur iha rai mak hetan SIDA eh nia hala’o vida Seksuál mak ho ida afektadu husi SIDA. Até lá!

Frederico NUNO Jerónimo Boavida – (Frenujebov) No. ID Kartaun Eleitorál: 00624197      HP: 7285694]










No comments: