Wednesday 26 September 2012

Besik Saudozu Konis Nia Rate Familias Tutuala-Mertutu Hetan Konsensu


Tempo Semanal-Dili, 25/09/2012

Taur Matan Ruak Vizita Rate ninia Belun
 Boot Saudozu Nino Konis Sanatan
 iha Mertutu Ermera.
Familias Boot Heroi Konis Dala Ida tan hatudu sira nia heroizmu hodi simu sakrifisiu iha tinan barak ninia laran. Familias bo’ot Tutuala ho Mertutu kleur ona iha hanoin no buka dalan atu hetan konkordancia ida hodi haloot restu mortais heroi boot saudozu Nino Konis Santana ninian. Hafoin de hein, tinan sanolu resin rua ninia laran, parte rua, ikus mai konsege hetan konsensu ida kona ba haloot restu mortais eis xefe do Conselho CNRM ne’e, liu husi sorumutuk ida iha loron Sabado (22/09), iha Mertutu ne’ebe partisipa mos husi eis kuadrus da Resistencia rejiaun Quatru. Reuniaun ne'ebe halo besik loos rate Saudozu ninian ne'e, parte Tutuala ho Mertutu konkorda ona ho pedidu husi Poco Tana (Saudozu Konis ninia inan) ne'ebe hakarak haree lai ninia oan mane nia restu mortais ate nia mate.

Iha sorumutk ba dala rua ne’e porta voz familias Saudozu konis ninian relata katak sira mai fali hasoru Presidenti Ruak hodi apresenta resultadu husi reuniaun entre familias Nino Konis sanatana ninian iha Mertutu. “Ohin ne’e ami hato’o, ami nia konsensu ida entre familia rua husi parte lautem, Tutuala ninian no Ermera Mertutu ninian,” dehan Julio de Oliviera.

“Ami familia rua ne’ene iha bu’at tolu mak ami apresenta ba malu. Primeiru, Saudozu ne’e, tenke halo ninia ritual iha Tutuala. I depois kedua maka, fatin ne’ebe saudozu hakoi ba ne’ene, governu tenke konsidera nafatin hanesan fatin istoriku ida. La’os ida ne’e de’it, maibe abrigu, veteranus iha parte ne’eba ne’ene, governu tenke konsidera hotu para sai hanesan fatin istoriku I depois ikus liu maka, ba ami familia rua ne’ene prepara ona atu entrega (Restu Mortais Saudozu Konis Santana ninian) ba governu. Tan ba agora daudauk ne’e Governu prepara ona fasilidades. Tan ba ita nia jardim dos herois pronto tiha ona. Ne’ebe depois prosesu ritual iha Tutuala hotu, ami husu para konsidera fatin iha Ermera Mertutu ne’e atu sai fatin istoriku nafatin,” Julio relata hafoin entrega dokumentus ne’ebe asina ona husi Familias saudozu Konis ninia husi Tutuala ho Mertutu. 

Presidenti TMR (Liman Loos) ho
 Primeira dama Isabel Ferreira (Limana Karuk), Vizita
 Poco Tana (klaran, Saudozu Konis ninia mama)
 Iha aldeia vero suku Tutuala
 Iha sorumutuk familias rua ne’e hala’o iha Mertutu fatin ne’ebe hakoi ba ne’e hetan partisipasaun mos husi eis kuadrus responsavel rejiaun quatru ninian. “Hanesan Presidenti da Republika Ko’alia uluk ona katak antes atu halo, presiza familias rua iha konsensu ida tan ba ne’e maka iha semana ida nia laran ne’e ami hala’o ida ne’e I ami hetan ona konsensu. Familia rua ne’ene, sira hotu-hotu konkorda para atu hala’o prosesu ne’e ba oin. Representante rejiaun Quartru ninian hotu-hotu mai partisipa reuniaun ne’ebe ami hala’o iha Mertutu I sira hotu-hotu konkorda atu ba hala’o prosesu ne’e ba oin hodi haloot saudozu ninia restu mortais, ne’ebe too ohin sei iha Mertutu ne’eba,” informa Julio de Oliviera.

Ohin ami nia relatoriu, ami entrega ona ba Presidenti da Republika,” informa Julio Oliviera hafoin ko’alia ho Presidenti Ruak iha palacio Presidencial Aitarak laran iha lokraik (25/09).

Hafoin simu tiha relatoriu husi familias sira nian, Presidenti da Republika hakarak rona familias ninia hanoin kona ba bainhira loos maka sira hakarak atu hahu hala’o prosesu Lisan ho funeral ba saudozu Konis. “Ami dehan, ami sei kontaktu ho sekretariu do Estadu Asuntus Veteranus depois oin sa maka ami forma komisaun. Tan ba Komisaun ne’e ami sei sai hanesan komisaun ida kee boot,” nia hatutan.

Saudozu Nino Konis Santana hahu involve iha prosesu libertasaun ba nasaun ne’e hahu kedan iha 1974 wainhira hahu tama ba iha organizasaun ida naran UNITIM. Dezde momentu ne’eba kedan joven Nino foo ninia esforsu tomak hodi Luta ba Ukun Rasik aan liu partidu ASDT ne’ebe ikus mai transforma ninia aan ba FRETILIN. Durante funu Konis Santana hahu hulan kargu husi karaik ate to’o kargu superior hanesan Xefe do Conselho, Secretariu CEL/FA (Conselho Exekutivo da Luta/Frente Armada), Sekretariu CDF (Comisaun Diretiva da FRETILIN), Sekretariu CEL/FC (Conselho Exekutivo da Luta/Frente Clandestina) hafoin Frente clandestine ninia ulun boot Saodozu Sabalae Tropas Indonesia kaptura hamutuk ho ninia eskolta Remigio Levi iha Junio 1995.

Haree ba istoria Saudozu Konis Santana ninian maka tuir observasaun, familias sira mos presiza atu halo konsultasaun ho parte sira ne’ebe relevantes hanesan lideranca sira husi Luta ba libertasaun nasional ne’ebe mai husi Frente Armadas, partidu FRETILIN, Frente Diplomatika no mos kuadrus Frente clandestinus sira ninian.

No comments: