Monday 7 June 2010

Doador Sulan Dollar PDT Falta Osan: Horta Triste

Doadór sira hanesan AusAID, no sira seluk hahu sama travaun atu ajuda projetu ne’ebe mais famozu iha Timor Leste hanesan PDT hahu hetan moras todan Finansamentu no sei taka sira nia atividade no emprezariu sira halerik tan ba sira sei lakon mata dalan iha merkadu Foho.

Iha loron Sexta feira loro kraik Tempo Semanal simu nota de imprensa ida husi Peace dividend Trust ne’e dehan, “hahú  iha loron 1 Jullu 2010 Peace Dividend nia projetu Merkadu nian, no mós kampaña "Sosa iha Rai-Laran, Harii Timor-Leste" ne’ebé funsiona husi Peace Dividend Trust (PDT) sei hahú hamenus husi faze ida ba faze ida seluk tanba falta iha finansiamentu. Tuir observsasaun projetu ne’e diak no, “susesu tebes diriji hikas ona osan Dollares Amerikanu millaun 16 (millaun $16) resin ba emprezáriu Timoroan sira, maibé PDT ho laran susar tebes sei hapara atividade sira hotu iha tinan ne’e nia rohan anaunserke bele hetan apoiu adisionál husi doadór.”

“Ausaid ho organizsaun sira seluk gosta liu maka hasai osan iha vila laran hodi fo salariu boot ba ninia ema sira mak sai asesor maibe dala barak liu la iha rezultadu duke halo servisu ho NGO ne’ebe hakbesik an ba Timor oan iha area rurais,”dehan Antonino d. C. P. Ximenes Mahasiswa UNTL.

“Doador sira sempre dehan sira hakarak tulun atu hamenus Ki’ak iha Timor Leste maibe kuandu ONG hanesan ida ne’ebe halo servisu diak mak Ausaid ho USaid sei foo menus ajuda tan ba hau deskonfia liu-liu Australia ninia emar sira iha Dili lakohi atu buat hotu diak lalais nune’e nasaun ne’e bele sai nafatin projetu ba ninia asesor sira,” dehan estudante fakuldade ekonomia ne’e.

Deskonfiansa husi Antonio bele loos tan ba iha dekada ida kotuk Australia gasta saugate ona milaun A$820 no tuir planu sira sei ajuda aumenta fundu hamenus kiak husi Australia iha Timor Leste ba tinan lima oin ho total A$600.

Ko’alia kona ba gasta arvisu osan husi ajuda Australia ba Timor Leste ne’e Presidente Horta sei hasa’e lia ba PM Kevin Rudd hodi bele husu ninia ema iha Dili bele hadia liu tan sira nia produtividade tan ba gasta barak maibe rezulta povu la haree duku Governu Xina gasta Uitoan maibe ita haree uma foun lubun ida. “Ha’u sei ba ko’alia ba PM Kevin Rudd iha fulan ne’e nia laran bainhira hau vizita ba Australia no sei husu ba nia atu aumenta liu tan osan ba projetu ne’ebe fo servisu intensive iha Timor Leste hanesan hadia dalai ha area rurais, agrikultura, kuda ai oan nune’e mos hadia edukasaun iha area rural katak hadia eskola iha fatin rurais ne’e dala barak haluha. Halo klinika, centru komunitariu, bee no sanitasaun. No sei husu atu hamenus osan ba asistencia tekniku (asesor sira) tan ba osan barak liu gasta husi Ausaid para selu asesor sira.”

Karau halibur iha Bobonaro atu faan ba sosadores sira husi Indonesia.

Presidente ne’e hakarak haree atu Australia, “uza barak liu osan doasaun ba projetu fiziku no konretu iha nasaun ne’e hodi kreia servisu barak no foo rendimentu ema iha Timor Leste.
Tuir reportajen husi jornal The Daily Telegraph loron 23/05/2010 katak osan ajuda husi Australia gasta saugati ba selu mega-salariu konltan sira nia no fo kontratu para hariku kompania privadu sira hanesan iha Dili ema deskonfia kompania GRM no dehan Ausaid selu asesor ida naran Gerald Gahima eis ministru Justica Rwanda nian. “Iha Fevereiru tinan 2008 nia servisu hanesan asesor senior ba justice iha timor Leste durante tinan rua no livre husi selu taxa maibe ninia salariu selu husi Taxa nain iha Australia ho total montante US$757,960,” publika iha Jornal Australia nian ne’e.

PDT informa katak, “Desde lanxa ninia operasaun iha tinan 2007, ekipa PDT nian iha Timor-Leste aselera ona osan Dollares Amerikanu millaun 16 (($16,463,294.21) resin husi despeja foun sira ne’ebe konfirmadu ba iha emprezáriu Timoroan sira. Tuir esimativa, ninia rezultadu sei to’o Dollares Amerikanu millaun 23 ($23,060,000). PDT fasilita ona kontratu 10,000 resin liuhusi ninia servisu mak sira halo parseria (matchmaking) nian ho totál valór osan besik Dollares Amerikanu millaun 8 (millaun $8). Husi totál osan sira-ne’e besik Dollares Amerikanu millaun 7 (millaun $7) mak hatama ona ba iha área rurál sira ne’ebé mak iha desvantajen ekonómiku. Impaktu ekonómiku anuál husi projetu ida-ne’e nian bele kompara ba 0.41% husi GDP iha tinan 2007; 1.51% iha tinan 2008, no 0.91% iha tinan 2009.” 

Osan husi nasaun Doador sira nian mai atu foo apoiu ba povu Timor Leste maibe dala barak liu naran maka ma ii osan isin hela iha Kanberra, Washington ho Londres. “Projetu ida-ne’e lanxa atu hatán ba problema kritiku ne’ebé hatudu katak iha frasaun ki’ik oan ida deit husi osan internasionál nian ne’ebé gasta ona hodi fo apoiu ba Timor-Leste mak atualmente gasta ba iha empreza Timor nian. Maioria boot husi osan ne’e ba iha kompania no konsultór internasionál sira. Projetu merkadu nian rezolve problema ida-ne’e hodi fornese servisu sira ne’ebé ajuda lori doadór sira nia despeja ba iha ekonomia lokál nian, ida ne’ebé ikusmai sei hamosu rikusoin, kria serbisu, no prodús rendimentu impostu nian,” dehan iha PDT ninia surat ne’e.

PDT fornese ona servisu lima hodi liga sosa-nain internasionál sira ho fornesedór Timoroan sira.

Daudaun ne’e projetu ne’e nia ekipa halo Verifikasaun Negósiu nian, iha kooperasaun ho MTCI, verifika ona negósiu 2,700 iha Timor-Leste, no ida-idak iha pérfil negósiu ida úniku ne’ebé bele hetan iha BuildingMarkets.org. Timor-Leste nia web site ne’e to’o ona tempu atu hasa’e tán nia kapasidade ba iha Timor-Leste Business Portal (Portál Negósiu Timor-Leste) nian ida ne’ebé kompletu iha semana 3-4 tuir mai nia laran. Ekipa ida-ne’e mós fó sai ona relatóriu prinsipál sira kona-bá estadu/kondisaun husi sektór privadu nian no mós merkadu traballadór nian iha Timor-Leste, bele haree iha ne’e. Desde ninia lanxamentu iha loron 20 Maiu 2008, Timor-Leste iha BuildingMarkets.org hetan ona vizita hamutuk 20,000 ho pérfil negósiu nian ne’ebé ema haree ona dala 98,000. 

“Projetu ne’e nia Ekipa Halo Parseria (Matchmaking) nian ho pró ativu tebes halo ona ligasaun ba sosa-nain internasionál no nasionál sira ho fornesedór doméstiku sira iha rai-laran tomak. To’o ohin loron Ekipa Halo Parseria (Matchmaking) nian fasilita ka kria ona transasaun negósiu nian hamutuk 14,000 resin ho valór ida ne’ebé konfirmadu hamutuk Dollares Amerikanu millaun 8 (millaun $8.”

“Servisu Distribuisaun Tender (SDT) nian diriji tender sira liuhusi email, web, SMS no mós kópia iha surat-tahan ba negósiu sira iha Timor-Leste. Nia fornese ona servisu sira apoiu nian ba iha negósiu sira hodi dezenvolve sira nia oferta/proposta. To’o ohin loron SDT distribui ona tender hamutuk 496 ba simu-nain sira hamutuk 23,000 (barak mak kliente sira ne’ebé repete fila-fila). Valór husi tender ne’ebé mak PDT nia kliente sira manán ona hamutuk $8,000,000 resin.”

Francisco de Asis ne’ebe nu’udar ema segundu iha kompania Raflima ne’ebe sosa, foo han iha distritu Kovalima hodi exporta ba Indonesia hato’o ninia laran susar no husu atu bele Doador sira ho seriu atu ajuda hanaruk tan vida organizasaun ne’e.
 

Kompania ne’e ofisialmente hahu hetan licensa iha 2006. Iha Jullo ou agusto 2006 sira hahu Peace Dividend Trust (PDT) hahu fo apoiu informasaun ba sira. “Ihaq momentu ne’ebe straf balun husi PDT tulun ami ho didiak kona ba karau sira iha suku ne’ebe amid ala barak la konsege too. Ami dala balun ba de’it iha fatin ne’ebe besik maibe sira maka fasilita liu ami,” dehan Fransisco de Asis ba jornal ne’e iha Sexta (04/06).

Nia kontinua katak, “iha fatin ne’ebe ami la ba maibe sira maka ba to’o hetan karau bo’ot mai fali foo hatene no ami ba Lo’os duni ami hetan karau bo’ot tan ne’e maka ami servisu hamutuk dezde ne’eba too agora.”

Depois foin lalais ne’e sira atu ajuda tan ami. Husi PDT ajuda ami kalen ho ai. Ne’ebe ami agora kontente hela hetan ajuda sira ne’e husi PDT.

“Maibe depois PDT maka taka derepente entaun buat ne’ebe ami halo hamutuk atu hadia nasaun ne’e ita boot (Doador no Governu) sira halakon de’it.”

“Ami ho sira PDT ne’e kan agora ami servisu hamutuk nune’e dala ruma sira tulun ami ho informasaun husi Same no Manatutu tan ba sira PDT ne’e iha fatin bara-barak ne’ebe hato’o informasaun mai am ii ami mos ba sosa karau to’o iha ne’eba. “

Kuandu PDT remata duni ninia misaun maka emprezariu husi suai ne’e hanesan lakon ona ninia tilun sorin. “Se PDT taka duni maka sei iha impaktu baa mi nia bisnis tan ba informasaun de’it dala ruma ami labele hetan.”

Fransisco espera harohan atu PDT sei hetan ema ruma ninia laran luak hodi bele existe nafatin atu nune’e bele tulun halo ligasaun entre sira ho produtu local iha area izola atu nune’e sira bele ba sosa hodi lori ba merkadu. “Karik sebele sir abele iha nafatin lai ba tan ba sira konsege ona liga ami ho povu sira nia produtu iha suku no aldeia sira tan ba sira la’o tama sai hotu. Husi aldeia ba too suku hotu-hotu maka sira hetan karau ka iha kami ou hasil ruma sia mai hatoo informasaun mai ami mak ba sosa.”

Dala barak ami la too suku no fatin dook sira. Maibe sira maka la’o ba lori informasaun sira ne’e mai ami.  Tuir Fransisdco ne’ebe ho PDT ninia tulun konsege ona exporta karun husi Suai ba Batam Indonesia ne’e katak dezde 2006 ate agora nia rasik haluha ona numeru karau ne’ebe sira konesge koleta via PDT ninia informasaun no exporta kada dala ida too atus rua ou tolu. Foin daudaun ne’e ami konsege haruka sai 190 karau baka.”

“Ho informasaun PDT nian ne’e ami kontente tan ba aumenta lukru baa mi nia kompania,” remata Francisco.

NGO ne’e iha ekipa Merkadu (Marketing) no Advokasia nian mak jere kampaña Sosa iha Rai-Laran, Harii Timor-Leste, ne’ebé kria konxiénsia no koñesimentu kona-bá projetu ne’e no mós sektór privadu doméstiku nian iha jerál.”

PDT sira nia Atividade treinamentu suspende tiha iha tinan 2008 tanba falta iha finansiamentu, maibé tinan 2008 haree PDT lanxa livru matadalan "Halo Negósiu ho PNUD" iha tinan 2008, ne’ebe dezena hodi fó asisténsia ba negósiu lokál sira atu manán tender sira ho PNUD.”

Agusto Pinto direitor Karpinteiru Olobai Star iha Vikeke sente triste ho situasaun n’ebe infrenta husi ONG ne’e. “Durante tempu balun ami iha ne’e kekurangan informasi maibe ho kehadiran PDT ninia ami konsege hetan lukru tan ba sira lori ami liga ho fatin sira seluk,” informa Agusto ba Tempo Semanal iha Sexta (04/06).

“PDT mai ami hanesan ponte ida se karik ponte ne’e kotu ami iha mota sorin no ami nia kliente sira iha mota sorin entaun ami sei susar uitoan entaun ami husu ba doador sira atu nune’e sir abele tulun ami hodi fo servisu ba ema kiak sira seluk. Tan ami iha ne’e izoladu uitoan ne’ebe ami falta informasi i ho PDT ninia prezensa ne’e maka ami konsege faan ami nia produtu.”

“PDT hanesan ami nia lian hodi informasaun ba klientes sira. Kuandu ami halo kadeira ruma sira maka ba buka hela merkadu baa mi nia produtu i ami konsege netik osan ruma.”
Agusto rekunese katak sira seidauk iha esperiensia barak nune’e duni nia husu PDT atu, “akompania lai ami tan oras ne’e ami mesak seidauk bele faan ho didiak oin sa ami nia sasan ne’e bele folin.”

Kompania ne’ebe mos fornese kadeira balun mai Dili inklui instituisaun estadu balun ne’e nia director halo apelu ba Governu no Doador sira atu tulun sira nia matan, lian no tilun ne’e.“Ha’u husu ba Governu no doador sira ne’ebe durante ne’e fo suporta ba PDT sebele karik prolonga tan uitoan. Tan ba durante ami apreende uitoan maibe derepenti de’it sira taka ne’e sei fo impaktu ba ami liu-liu dalan atu hasoru malu ho ema sosa nain sira. Buat sira ne’e liu prosesu ida tan ba sira iha internet no sira nia kanais sira ka estaf sira ne’ebe mai hamutuk ho ami tulun ajuda ami atu la’o.”

Alfredo Malibere koordenador ba grupu Hametin Estadu husi Bobonaro mos triste ho Doador sira nia atetude ne’ebe ladun fo importansia ba servisu diak ne’ebe ONG ida halo maibe Doador sira gosta liu ajuda ema sira ne’ebe tuur iha Dili hodi hakerek relatoriu de’it.
Iha fatin seluk ida iha Bobonaro Justinho Luis husi kompania Loko Jaya lda. Ne’ebe ninia atividade maka sosa karau husi Manatutu, vikeke no maliana hodi halo exportasaun liu husi mota ain ba Indonesia sei presizsa nafatin ajuda husi PDT tan ba daudaun ne’e iha hela prosesu trata dokumentus hodi nune’e Indonesia atoriza hodi halo exporta Karau ba Indonesia.  “PDT sei ajuda hela ami, ho sira maka ami bele la’o ba oin nune’e se sira taka derepente ami labele la’o ba oin,” Justinho hato’o ninia laran triste.

Presidenti da Republika DR. Jose Ramos Horta ne’ebe fo apoiu ba NGO ne’e dezde tinan 2009 ba jornal ne’e hatoo ninia laran taridu. “Ha’u nia laran susar tebes duni ho Doadores sira maka ladun fo apoiu ba servisu ne’ebe Peace Dividend Trust halo. Se sira (doador) ko’alia kona ba apoiu emprezariu local maka dala ida atu apoiu sira halo ligasaun ba fornecedor no sosa nain sira.”

Presidenti ba Ema ki’ak ne’e preokupa ho ema ki’ak nia oan ne’ebe sei lakon servisu nune’e nia hatoo rekomendasaun loron 06/07/2009 atu doador sira bele fo apoiu liu tan ba PDT hodi halo Matchmaking hodi liga empreza sira iha area rurais ba cidade nop rai liur ne’e dala ida tan realsa ninia sentiment la satisfaz ho doador sira nia servisu. “Ha’u laran taridu ba doador sira nia lala’ok ne’ebe ladun fo apoiu ba servisu Peace Dividend Trust se sira koalia beibeik kona ba apoiu ba empreza local  kona ba dalan ida atu apoiu sira maka liga sira ho fornesedor no sosa nain sira, “ dehan Horta.

Ha’u la kontente tebes liu tiha ona ho doador ne’ebe ladun firmeza hodi fo apoiu ba Peace Dividend Trust tan ba ne’e hanesan ONG ida maka fo apoiu ba dezenvolvementu bisnis local sira ho ajuda sira halo ligasaun ba sosa nain no fornesedores partikularmente ba empreza kiik sira iha area rurais ne’ebe la hetan informasaun kona ba merkadu iha Dili no merkadu Internasional. Ha’u deskontente ona tan ba doadores sira ne’ebe maka ko’alia beibeik ona atu ajuda ekonomia local, fo apoiu ba dezenvolvimentu setor privadu maka la ajuda fali ONG ida maka loloos halo srvisu kapas liu iha dezenvolve daudaun kapasidade bisnis nain sira husi empreza kiik sira. Ne’e hanesan halo hau hakfodak no deskontente boot tebes,” dehan Ramos Horta.

Maiske nune’e Senhora Ali Gillies responsabel Ausaid ninian iha Dili hateten katak sira sei foo apoiu nafatin ba projetu ne’e hodi halo deit bisnis directory nune'e hatudu duni katak AusAid la rona no foo apoiu loloos ba Prezidente Horta nia preokupasaun hanesan Matchmaking ne'ebe lori benefisiu direita ba kompania iha area rurais hodi hamenus kiak iha Timor Leste.

Nia hateten katak Ausaid iha tinan tolu liu nia laran Ausaid fo apoiu total Milaun A$2.63 ho promove oportunidade bisnis ba fornecedor local sira. “Ami kontente katak ho ami nia apoiu PDT hetan sucesu dezenvolvel ona bisnis local ninia directory no facilita ona transasaun bisnis barak nu’udar kontribuisaun ba dezenvolvimentu setor privadu iha Timor Leste,” dehan Sr. Ali ho diplomasia.

Bainhira husu karik tan bas a maka sira hamenus ninia ajuda ba parte seluk iha Projectu ne’e daloa ida tan ho Diplomasia Ali Gillies tenta atu konvense Tempo Semanal katak PDT sei bele hetan apoiu husi parte seluk nune’e sira anunsiu ona atu hamenus sira nia staff iha fulan Jullo. Karik Ausaid se apoiu fali PDT iha antes fulan Jullo tama ita hein de’it.
 

PDT serbisu iha Timor-Leste nia distritu 13 hotu, hodi fó asisténsia ba negósiu 2,700, Ministériu Turizmu Komérsiu no Indústria (MTCI) no parseiru nasionál sira seluk. Sira sei lakon servisu ida ne’ebé importante se bainhira projetu Merkadu nian ne’e taka iha fulan Jullu 2010.

Projetu Merkadu Peace Dividend Timor-Leste nian ne’e lanxa iha fulan Agostu 2007. Nia iha sukursál kampu nian iha Baucau, Covalima, no Viqueque no serbisu hamutuk ho negósiu lokál sira iha Timor-Leste nia distritu rurál 12 iha adisaun ba Dili.

PDT agradese tebes ba Ministériu Turizmu Komérsiu no Indústria nian (MTCI) ba ninia parseria to’o ohin loron, no mós ba ninia doadór sira, AusAID, Governu Norvega, Eni, Fundu Kanadá nian ba Inisiativa Lokál (the Canada Fund for Local Initiatives) no mós ba Fundasaun Familia Arsenault nian (the Arsenault Family Foundation).

1 comment:

alex//http.@yahoo.com said...

Parabens ba hau nian Maun Bot Nian Triste, Deus acompanya Maun nia viagen hodi ba Australia.

Kuando ita koali kona ba desenvolvimentu ekonomia area rurais,Entau premeiru, ita hari base legal, hanesan institusaun (PDT, Coperativas), nebe liga direta ho nesecidade povu,e mos hatene nesecidade povu nian laos ita kria servisu foun ba sira lae. pursemplu sira nian batar, foremungu, forerai, fehuk, animal,buat sira ne maka ema dehan Resource advantage, agora problemas ba ita maka oinsa Orgaun sobranu sira hotu, duadores, Governu, e mos ho intelektual sira hotu, bele fo liman ba malu, dodo resource sira iha area rurais ne bele tama iha merkadoria domestika? Agora Timor, iha ona PDT, maibe iha Organisasaun PDT nia laran presija tulun hanesan orcamentu Nusa maka Doadores sira labele halo kaben program ho PDT, duke sira lao mesak2 gastu uituan dehan gastu barak, mai be simplesmente sira gastu boot duni tamba hodi selu asesor sira mai husi liur. Maibe realidade hahu husi 1999 ate date oin ita la hare buat diak rumah iha Timor nian laran, entau asesor sira foti conclusaun katak Cultura Timor maka ladiak, e balun dehan ona katak atetudi ema Timor maka ladiak, nune maka Projectu sira nian lao la diak, entau perguntas maka ne' Asesor sira iha kapasidade ka lae? ka tamba deit nia kulit mutin, bele koalia lian ingles entau nia mos bele sai asesor ida ona.
Hanesan Ausaid, Usaid,sira halo serbisu diak, e mos durante ne sira maka orcamentu boot, iha mos program nebe sira bolu dehan Economic Growth, bele halo kaben ho PDT. Economia atu Growth premeiru tenkeser dudo Produtus Lokais sira ne, ba Merkado domestica, kuando produtu lokais sira ne ema bele sosa ona, tuir mai maka ita foin bele sukat ho Metru Growth duni ka lae? ou ka economia Low bath hela deit.
Sitausaun Ekonomia Timor nia atu lao diak agora ne, aselera ona, produtus lokais, hadia estrada, eletricidade, hadia postu merkadu, iha area rurais.Iha parte seluk, Timor iha Buat nebe ema bolu Resources advantage, maibe problema maka ne' doadores sira, e mos ministeru kompetenti, la iha hanoin klean liu iha area sira ne, dala ruma, foti fo foti fo, entau buat sira ne, sai hanesan kenangan ba Iman ho aman sira kalan ba loron tur ho triste hodi hare.
Ita koalia kona, Produtus lokais nebe PDT esforcu, entau iha ligasaun ho Ministeriu economia, iha ligasaun ho Miniseru Agricultura, ho mos duadores inlui INGO ou ho ONG sira, entau ita hare husi Organisaun katak atu hadia economia Povu Timor ne fasil . Tamba iha Insititusaun barak los serbisu iha are mais menus 54.000 km persegi, ho total populasaun 1 jt ida resin, ne buat ida ke fasil.
Ita bele halo komprasaun ho Orcamentu Indonesia nian, antes Timor atu ukun an, osan uituan maibe ita lao ba bele hetan Electrisidade, ita bele hetan ema hadia eskola, ema halo estradade, ponte, Karik ita halo comparasaun, osan agora ne boot tetebes, entau perguntas maka ne, osan sira ne dolar hotu ba neba? keta dolar tama mai, e depois dolar sai fali ba karik?
Kleur Kleur Timor sai Projetu Pilotu, Economia la Growth economia bele sai Low bath fali, depois derpente, iha Internet mosu ona grafika, katak economia sae ona. Sae husi foho ka sae husi tasi? tamba ema iha foho dala ruma fulan ida hetan dolar 20 deit nebe sira hetan husi antigu kombatente sira, Sorte Governu ida iha laran, bele fo netik osan ba ferik ho katuas sira, se lae karik, Timor lahatenes atu sai deit?
Hau sei iha esperanca bot ba hau nian maun bot nain rua ne,(XG.Orta)
Maun nain rua keta haluhan, ferik ho katuas Joven sira, sira nian susar ho hamarok, emos sira hamalaha tula hela ba Maun Bot nain rua nia Kabas. Hori uluk sira VIVA la temi Mausoco ou Buisoco nian Naran maibe Temi maun boot nain rua nian naran, ne hatudu katak, sira fiar maun nain rua bele kaer rasik kuda talin, agora to'o ona tempu maun boot nain rua kaer rasik Kuda nian talin.Loas agora bain hira tan?
Obrigada, Alexandre Pires. Koperativas Providade Indonesia. Regional 2.