Sunday 22 November 2009

Taur Halo UNMIT Tilun Mean - Edisaun 164

Dili, Tempo Semanal
Edisaun 164 11 Nov 2009

Iha Forum Governasaun Demokrátiku (FGD) ne’ebé organiza husi UNMIT ba dala hitu iha Otél Timor Dili, loron Kinta (06/11) aprezenta oradór na’in importante na’in rua maka Sekretáriu Estadu Defeza Júlio Tomás Pinto ho Komandante F-FDTL Brigadeiru Jenerál Taur Matan Ruak. Forum ne’e loke husi reprezentante SRGS Sr. Kawa Kami ne’e tuur iha meza ketak ida iha liman karuk no orador na’in rua ne’e tuur iha sentrál ho spanduk maka hakerek FGD hale’u ho bandeira ONU no bandeira nasionál Timor Leste ninian. Tuir mai transkrisaun balun husi lia menon aprezentasaun ho onestidade hanoin balun maka bazea ba faktus, eis Xefe Estadu Maior das Falintil ne’e halo audiensia sira nia oin mean, hamnasa la midar no basa liman ho obriga aan de’it.


Katak halo buat ida foo sai lai iha jornál no média maka halo. Maibé daudaun ne’e iha evolusaun ida ne’e di’ak, liu-liu relasaun ne’ebé tenta atu harii ho FDTL. “ha’u agradese ba ita boot sira. Ita boot sira hatene, ami la iha esperiénsia barak kona ba oin saa maka harii forsa Armadas, mas ami iha konxiensia katak, kuandu mais ita halo buat ida ho konsistente no ho sistemátiku ne’e bele ajuda halo dezenvolvimentu ida di’ak liu no bele responde preokupasaun no hakarak ema hotu-hotu nian kona ba harii no dezenvolve FDTL. 

Taur Matan Ruak hahú ko’alia ho hatún ninia an rasik hodi dehan, “Ha’u dezeju uitoan loos, tan ba ha’u haree ne’e personalidade importante de’it maka tuur iha ne’e. I ha’u preokupa loos orsida halo perguntas ne’e ha’u iha kbiit atu responde ou lae,” partisipante sira simu ho hamnasa. 

Tuir eis komandante Gerrilla ne’ebé han mohu kombili no rusa durante tinan 24 ne’e husu laran luak husi matenek na’in sira ne’e atu iha sesaun perguntas resposta labele halo susar nian. “Ne’ebé se ita boot sira se Jenerozu uitoan favor ida, ida ne’ebé difisil liu ne’e subar tiha no foo ida fasil ba ha’u para responde,” apela Taur. 

Nia mos fo agradese ba inisiativa ONU nian ne’e. “em primeiru lugar ha’u hakarak agradese Nasoins Unidas tanba bele organiza forum ne’e hodi fo oportunidade mai ha’u ho Sr. Sekretáriu Estadu troka ideias ho ita boot sira”.
 

Lider militár ne’e hatutan ninia lia fuan hodi halo ONU ninia tilun mean. “Ha’u krítiku liu ba Nasoins Unidas, liu-liu bainhira kuandu halo asaun ruma la’ós konsekuente. Katak halo dala ida, sai tiha iha jornál, sai tiha iha televizaun foin ita pasu. Ha’u kontra i la gosta ida ne’e.”
 

Mas antes ha’u ba ko’alia kona ba asuntus FDTL ou Forsas Armadas nian no pergunta ne’ebé lee iha jornál iha pergunta tolu i ohin Sr. Sekretáriu Estadu mos Subliña. Ha’u reforsa uitoan Sr. Sekretáriu Estadu ko’alia mos uitoan hodi halo Perguntas ruma ba ita boot sira hanesan parte reflesaun demokrasia. Ita boot sira hatene ha’u ho ha’u nia kompaineiru sira, Primereiru Ministru funu iha ai laran vinte Kuatru anos. Kuandu ami funu ba Demokrasia nein país hotu-hotu demokrátiku la apoiu ami. Ne’e halo ami ohin sente...sente hanesan buat ida ke moras eehh..moras...laran moras, purke tuir momentu ne’ebé ami presiza maka ema ida la loke liman ba ami. Entaun ba ida ne’e ha’u halo Perguntas balun ba ita boot sira hanesan reflesaun kona ba demokrasia. Primeira pergunta, Demokrasia ba Timor-Leste ne’e opsaun ka eskoila (hili). Simu ho hamnasa no pasa liman husi audiénsia sira. Taur haktuir dehan, Mas liu-liu ba Timor oan sira mas tanbem ha’u hakarak internasionál sira bele reflesaun mos.
Segundu pergunta, demokrasia ne’e kultura, valór ou prinsípiu. Terseiru pergunta, too ohin loron país hira maka iha mundu ne’e liu-liu maka kondisoeins para bele avalia katak nia realmente i um país demokrátiku. Kuartu Pergunta, Ita boot sira preve nos prósimu vinte a trinta anos qual seria a evolusaun de demokrasia. Ita boot sira hatene kee analista sira dehan hanesan ne’e, ate 2027 propavelmente acina senior pior o que pais mais poderoso do mundu ultrapasando. 


Pais ne’ebé poderoso normalmente nia infleunsia mentalidade dezenvolvimentu iha mundu. Ema dala ruma akuza pais europeu no Estadu Unidus dehan impoin kultura europeu osidentál ou Amerikana ninian. Ne’e halo reflesaun de’it. Ha’u komu gosta sr. Sekretáriu Estadu dehan hanesan ne’e, bele hatene polítika mas labele halo polítika entaun ha’u hatene ko’alia de’it, la halo ita boot sira maka halo. Audiénsia simu ho hamnasa lian maka’as......hahahahahaahahaha maibé ema balun sente liu fuan ne’e sokar i halo sira nia oin sin uitoan. Maiske hetan reasaun mistura maibé Brigadeiru Ruak ho oin midar hateten, “Obrigadu.” 

Ita boot sira halo pergunta difisil loos ba ha’u. Kuandu husu ba ha’u papél forsas armadas ninian ne’e oin saa. Ha’u dehan difisil tanba normalmente, se maka define papél forsa armadas saun os politicos, polítikus sira nao os militares ka la’ós militár sira maka husu dehan hanesan ne’e, ha’u hakarak halo hanesan ne’e. E entaun ita boot kuandu husu ba ha’u, (ne’e hanesan) ita boot sira Sandra ha’u. Dala ruma dudu ha’u ba sala ruma tan. Ha’u lahatene ita boot sira ninia intensaun ne’e. Mas la monu ba tentasaun atu halo responde ho respostas kuandu ha’u sente katak resposta bele kompromete ha’u nia kredibilidade.
Mas nune’e ha’u bele ko’alia uitoan kona ba esforsu saa ida no preokupasaun saa ida aliás preokupasaun saida maka FDTL ka FALINTIL iha dezde halo tranzisaun iha 2001 mai oin. Ita boot sira hatene Falintil iha istória ida. I ninia evolusaun ne’e kuaze pokus países iha mundu maka talvez iha priviléjiu ida halo evolusaun ida hanesan ne’e. 


Primeiru, Primeira faze nia reu, segunda faze irregulár, terseira faze Téknika i jestor militár, evolusaun tama iha ida ne’e. Ha’u la hatene iha país osidentál hotu-hotu iha priviléjiu halo evolusaun ida hanesan ne’e. I mas ee termus de supervizaun polítika FALINTIL pasa hotu. Supervizaun partidu úniku autoritáriu i depois mais evolusaun para multipartidáriu i ikus para depois determina apartidarizasaun das forsas armadas. Purke evolusaun siklu sira ne’e halo kompletamente emblema guera iha funu nia laran. 

Ita boot sira haree dala ruma ha’u dehan hanesan ne’e, kuandu ami iha ai laran ami iha polítikus ke muitu intelektu, pensador, pela au espíritu domina situasaun au Timor, domina situasaun área, domina situasaun konjuntura Mundiál para halo aliterasaun. polítika au longu de evolusaun konjuntura Timor nian atu bele adapta an ba konjuntura rejionál no Mundiál. Ne’e signifika katak ema sira ne’ebé partisipa iha evolusaun sira ne’e hatene saida maka sira halo. E entaun instituisaun ida ne’e iha priviléjiu pasa ida ne’e. Tanba ida ne’e maka indonézia dehan hati-hati, muito atensaun, muito kuidadu kuandu fo pasu iha evolusaun de dezenvolvimentu FALINTIL ninian. La impresiona ho Teoria ka ho konsepsoens ida ka konseitus ne’ebé introdús mas pasu a pasu tenta perseve realidade Timor nian, evolusaun Timor nian no adapta ba evolusaun mundu nian. Mas depois de harii forsa armadas preokupasaun ami nia saa ida? Tuir Taur esplika preokupasaun fundamentalmente hale’u asuntu importante rua. Ida estrutura konseptual ba dezenvolvimentu Forsa nian. Forsa saida maka hakarak?, tanba sa ida maka tenke iha forsa?, nia sei halo saida?, nia dezenvolvimentu ne’e la’o oin sa?, presiza ema hira?, ne’e kona ba uza konseitu nian.
“Ita boot sira hatene evolusaun dezenvolvimentu Forsa Armadas Timor nian, kuandu halo tranzisaun bazea ba estudu Kings College. Saida maka ami haree iha Kings College? Tuir Brigadeiru Ruak katak, “Estudu Kings College la kompleta. Sira subar fundamentu i sira fo sira nia konkluzaun. 


Ne’e hanesan halo uma ida ema lori tiha planta depois haruka ita halo uma. Uma sein planta la iha dalan atu sa’e. 

Entaun saida maka ami halo? kria grupu ida para aprezenta estudu ida ke komplementa estudu Kings College ne’ebé ke bolu estudu 2020. Iha ne’e define grande linas ba dezenvolvimentu forsa nian. Ne’e primeiru lugar evita arbitrariedade, een segundu lugar garante konsistente para kuandu hala’o apersesaun dehan hanesan ne’e 2020 e muito ambisiozu. Realmente muito ambisiozu. Mas era ambisaun i realidade kapasidade? Rua ne’e ida sei determina. Tan ba ne’e sonhar nao mao. E bom, saodavel. 

Segundu kestaun, de estrutura legál. Atravesa de estrutura legál maka estadu ka orgauns importante soberanu nasaun nian bele hateten no define saida maka FDTL tenke halo, no saida maka labele halo. Ita boot sira haree no Sr, Sekretáriu Estadu mos ko’alia, ami dala ruma sa’e husi kraik maka ba leten. La’ós husi leten maka tun mai. En termus legais haree iha konstituisaun depois tun mai iha lei orgánika, regulamentu dixiplina militár, kuandu krize ida mosu Prezidente hateten ida, Primeiru Ministru hateten ida no Ministru Defeza hateten ida, FDTL maka sala, Malandru. Audiénsia simu ho hamnasa ba Taur ninia pia das ne’e.
Nia hatutan ninia kritika ba ukun na’in sira katak, “porque sira moos la hatene saida maka tenke FDTL halo. Tansa ida? Nao e escrita. Nao esta escritu. Entaun cada um diz ideo proposito. Ida-idak hateten ninian. Internasionál ko’alia, ONU ko’alia, toda agente, e todas, vitima a FALINTIL. Nao ta certu e injustu. Sobre tudo que tem competencia i Obrigasao i Dever atu garante koerénsia. 


Ami nia estrutura legal ne’e hanesan ema karik ulun fatuk iha, klaran la iha, ain maka iha. Ita boot sira haree isin lolon la iha, liman ho kabun la iha, ulun ho ain de’it, ha’u la hatene saa ida maka ne’e. 

Nune’e duni Taur esplika ba audiensia sira katak, “ daudaun ne’e ami husu ona ba sekretáriu Estadu atu halo ezatamente konklui dokumentu murak ida ba ami. Para saida? E por seguransa. Tanba normalmente ha’u nia soldadus ho ofisial sira sai ba li’ur sira dehan hanesan ne’e, ami ba malae nia rain malae husu hanesan ne’e. Tan sa imi nia rain iha fali forsa? Bainhira ema kiak barak nusa la gasta osan ba ema kiak? Soldadu FDTL sira ne’e dehan ba ninia komandante katak sira lahatene responde. Taur hateten, ne’e loos. Tan saida? Sira aproveita ita nia ignoránsia. Ba ha’u levanta kestoens difisil para depois imi halo saida? 

Dala ida tan audiénsia simu ho pasa liman no Sr. Kawakami koi ninia ulun hakru’uk hateke ba ninia papél. 

Sira moos ema intelektuál ida la’ós onestu ou entaun dehan hanesan ne’e dezonestidade intelektuál. Purke evolusaun organizasaun ida ne’e iha faze haat, normalmente ema dehan, harii, dezenvolve, konsolida no sustenta. Kuandu iha faze konsolida ho sustenta ne’e ita mais ou menus koerente uitoan maske iha rua (uluk) ne’e runguranga liu, katak nia. (ts)

4 comments:

smile said...

Brig.General.Taur Matan Ruak; figur lideransa iha forsas armadas nebe iha duni kapasidade atu lidera FFDTL. Hau hakarak hatoo deit hau nia admirasaun hanesan Timor oan ida ba Bgrigadeiro General. Lider nebe haraik an maibe konstitente ho nia prinsipiu no missaun atu serve duni povo liu husi forsas armadas. Figur lideransa nebe ohin loron rai Timor Leste kuran tebes. No mos haksolok tebes ho FFDTL nia motto ohin loron; «Harii FFDTL neneik maibe bebeik» no mos ho ida tan «FFDTL maka Ikan no Povo mak wee matan». Forsa ba Taur no FFDTL!!!!

nEON mORIS said...

ba maluk sira nebe hakarak tama hau nia BLOG: http://matantimor.blogspot.com

Anonymous said...

Brigadeiro Jeneral mak hatene duni saida mak tengki koalia sai iha fase agora ne, tan ema hotu iha mundu no rai laran hakarak obriga Timor oan no ninia nasaun atu sai tuir sira nia hakarak no teoria e konsito ne be sira rasik la hatene. Sim timor husi aspeito saida deit tangki hahau desenvolve tuir Timor ninia origin no realidade..well sadi general, I am proud of your remarks

Ir.Eng.Luis Pereira said...

Ita hotu adore nia, Nia nudar asuwain Timor oan duni.