Tuesday 29 September 2009

Parliament Divided Over Proposed Massive Pay Hikes for Timor Politicos

On 29 September 2009 Parliament became deadlocked over divisionsgenerated over the proposals to increase salaries for political posts such as:

1) President of the Republic
2) Prime Minister
3) President of the National Parliament
4) Ministers 5) Secretaries of State
5) Secretaries of Parliamentary Committees
6) Presidents and Vice Presidents of Parliamentary Special Commissions
7) Presidents and Vice Presidents of Political Party benches in Parliament


Some Member of Parliament increases more than 600% from $450/month to up to $3,250/month - plus @2,437.50 bonus. Total minimum Member of Parliament income $5,687.50/month. (equivalent to 60 months salary, or 5 years salary for persons on minimum wage $95/month).

The salary for President of the National Parliament will increase 300% from $1,000/month to $4,000/month - plus monthly bonus increase 700% from $500/month to $4,000.00. As a result Fernando Lasama will be earning $8,000/month.

Deputy Speakers and Leaders of each bench will receive $3,500/month - plus bonus $2,800/month, for a total of $6,300/month.

Ordinary Members of Parliament monthly salary will increase to $3,250/ month - plus a bonus of $1,950 for a total of $5,200/month.

The Secretary for each Commission [Committee] and Leaders of sub- Commissions each receive $3,250/month - plus a monthly bonus of $2,112.50/month for a total of $5,362.50/month.

The Prime Minister will receive $8,000/month.

The two Deputy Prime Ministers will receive monthly salaries of $3,500, plus a bonus of $2,800/month for a total of $6,300/month.

Ministers will receive $3,200/month, plus a bonus of $2,437.50/month for a total of $5,687.50/month.

Deputy Ministers and Secretaries of State will receive $3,000/month, plus a bonus of $2,100, for a total of $5,100/month.

The President of the Republic every month will receive $10,000

Timor-Leste is the poorest country in the region and one of the poorest in the world.

Most of its budget is derived from Oil and Gas revenue, and income tax only generated $40 million in this year.

Sustainability of these proposed pay increases is in serious doubt even if passed.

Mr. Manuel Tilman, Member of Parliament is determined to defend these increases, stating that the Oil Fund can pay the increases.

The Timorese Members of Parliament are seeking to benefit from their political positions while most Timorese in the rual areas still do have adequate roads, water supply, electricity and other basic needs.

While State expenditure will pay for these salary increases most Timorese MPs remain absent from work much of the time on Mondays and Tuesdays, and the majority only attend in a tardy fashion.

"I think that Parliament has to serve the peoplebut they always do what they want for themselves first," said Fransisco Soares, a university student. "They have no morals," and he continued to challenge the Members of Parliament. "They should be ashamed of themselves by increasing their own salaries..



Last year University Students protested over the Parlaimentary purchase of 65 vehicles for Members of Parliament, these proposed salary increases are approximately 5,000% more expensive than the new
vehicles.

FALINTIL-FDTL Seminar 25/09/09

TEMPO SEMANAL TV


F-FDTL Seminar on Post Conflict Reconstruction Hotel Timor 25/09/09

Monday 28 September 2009

Tempo Semanal Edisaun 158 - Special Kazu Bere






Maternus Bere, Laksaur Militia sub-Commander, iha 1999.

Estadu TL fo Dalan ba Milisia Abuza Justisa
Deputadu Garganta, UN Fase Liman, Vitima Motok
Dili, Tempo Semanal

Maternus Bere moris iha Auren, Sub-distritu Su ai 1 Abril 1956, iha te mpu okupasaun Indo n e z ia, Maternus Bere sai ed u kador ida ba alunu sira iha distritu besik rai ke tan nee, maibe wainhira rai kiik ida nee prepara an ba referendum iha 30 Ag ustu 1999, Maternus Bere husik hela nia kargu hodi envolve iha grupu Milisia Laksaur ho nia belun Ti m or oan lubuk ida. Tuir reportajen kore s p ondente Tempo Sem a nal nian iha Suai hateten katak, momentu Mater n us Bere sei asumi kargu ha nesan profesores, nia (Maternus Bere) akrab tebe-tebes ho alunus no m os inan-aman al unu sira nian. 

Maibe hafoin nia involve an iha gr upu milisia La k s a ur, Maternus Bere sai sosok nebe si a k ten no anti in te grasaun. Tanba nee ema sivil ba r ak mak sai vitima ba Maternus Bere nia hahalok.  Atu rezolve ka zu Bere nian no mos kazu vio l asaun direitus u manus iha Ti m or-Leste pa ska 1999, est a du Timor-Le ste nebe xefia hu si Prezi de n te da Rep ub li ka Kay Rala Xa nana Gusmao (atual PM) hakat liu ba Ind on ezia iha 29 Maiu 2004 ho di hasoru malu ho eis-ge neral TNI Wiranto iha Ba li.  Iha sorumutu ho Wi ra nto nee, fo preok upas aun boot ba ema barak ta nba ema hotu-hotu haka rak justisa ba violasaun kontra direitus ema nian. Preokupasaun nee sai bo ot liutan wainhira Xan ana Gusmao ba hasoru Prezi d ente Indonezia Susilo Bambang Yudoyono iha 9 Marsu 2005 hodi asina akordu konaba kriasaun Komisaun Verdade no Am izade (KVA), tanba desizaun forma KVA nee kontra prinsipius gerais CAVR nian. Maibe estadu Timor-Leste la preokupa, eis Mi nistru Negosiu Estran jeiru agora Prezidente da Republika sempre kesti ona preokupasaun sosie dade sivil konaba esta be­lesementu Tribunal Int e r nasional iha Timor-Le ste, tanba tuir diplomata nee katak, prioridade ba povu Timor-Leste mak am izade entre povu nasa un rua, laos atu hatur ju st isa iha fatin nebe loos no aas. Tanba nee, kazu atake Maternus Bere ba igreja Paroquia Ave Maria Sub-distritu Suai iha loron 6 Se t embru 1999, hodi ha mate Padre Hilario Ma deira, Padre Dewanto, Pa dre Francisco nomos ema sivil sira, laiha 'kek uatan hukum' hodi influe nsia ulun boot sira nia fu an.  Nunee Justisa TL laiha forsa atu kesi eis milisia Maternus Bere tanba Xefi Estadu ho Xefi Governu la dun fo importansia ba lei imigrasaun, regula me ntu UNTAET no lei Kodigu Penal Timor-Leste nian. Tanba desizaun polit ika iha forsa liu lei, maka iha loron 29/07/2009, Ma ternus Bere  hakbesik an ba Departementu Imi grasaun Atambua hodi hasai Pasaporte atu vizita nia moris fatin. Nunee, iha loron 05/08/2009, Maternus Bere hakur liu fronteira Meta Mauk nebe he tan lisensa husi De pa rt ementu Imigrasaun At ambua no hetan autori z a saun husi Diresaun Pol isia Nasional Timor Leste Meta Mauk hodi halo vi zita ba Suai. 

Iha Suai, iha dia 8/08/09 Maternus Bere ba tuir misa iha igreja Suai, haf oin de misa Maternus sai ba iha fatin nebe Padre Ilario mate ba, Maternus Bere nia liman tula sae  ba kruz leten padre Ilario nian ho laran teriste. Tuir Watu joven ida iha Suai dehan Maternus Bere se nte sokar/triste ho nia hahalok rasik nebe nia halo iha 1999.Tanba haree Maternus Bere, Watu tenta atu baku nia (Maternus Bere) ma ibe ninia maluk sira deh an labele baku Maternus Bere iha igreja. Maibe depois sai husi igreja, Ma ternus Bere hahu lao ba merkadu Suai halo Watu buka jetu atu baku Bere ma ibe depois tanba PNTL ho UNPOL la koinese see mak Bere, entaun polisia kaer tiha Watu, polisia husu tan sa mak sira atu ba ku Bere. Tanba nee Watu esplika ba polisia ka tak Bere nudar Ko mandante milisia ida nebe involve iha krime gr a ves iha 1999, entaun autoridade seguransa sira hakfodak hodi ba halo kapturasaun ba Bere nebe fila ona ba nia hela fatin iha Leogore. 

Iha parte seluk,  wai nhira jornal nee dada lia ho vitima ida nebe husu atu tau nia naran inisial DA hateten katak, popul asaun ho vitima sira mak kaptura Maternus Bere, "ami sente hirus governu no la gosta UN nia haha lok", dehan nia. DA nudar sobrevivensia husi ma sakre loron 06 Setembru 1999 nebe mos marka pr e zensa iha akontes eme ntu iha merkadu Suai. "Hau haree Maternus ema hahu hakilar nia be sik merkadu, ami vitima si ra mak loloos kaptura kri minozu nee depois mak fo ba PNTL ho UN POL nebe momentu neba la koinese Maternus Bere hodi lori ba justisa, maibe governu fo ba ami buat nebe la justu, buat nebe in justu no UN fase sira nia liman hodi bubarkan pa nel especial nebe sira nia servisu julga krime gra ves. Nunee duni iha loron ida nee ba oin ami hetan fali milisia seluk husi La ksaur ami sei halo julga mentu rasik ho ami nia liman", dehan DA ho lian makaas.





Hafoin hela iha prizaun preventiva durante loron tolu, polisia lori Maternus Bere tun Dili lori ba hat ama iha prizaun Becora iha loron 12/08/2009, iha Block 1. Kapturasaun  ba Maternus Bere hatudu ona kontribuisaun kom unidade nian ba justisa. Maibe Xefi Estadu ho Xefi Governu nebe koalia ma kaas katak povu tenki kon t ribui ba justisa, justru sira nain rua mak koko daudaun taka dalan ba povu atu kontribui ba ju­stisa. ONU rasik koalia ma kaas konaba paz no justisa, maibe ONU so ibun mak midar maibe hahalok saukata tebe-te bes tanba iha parte ida ONU husu justisa maibe iha parte seluk ONU bu bar tiha Painel Espesial ba Krimes Graves. Tanba nee, misaun ONU iha Ti mor-Leste hanesan man dor boot ida nebe mai halo supervizaun ba pro jetu osan miliaun ba mil iaun iha Timor-Leste dep ois hatoo relatoriu gado-gado ba Geneva. 

Hanesan mos saida mak oras nee deputadu sira halo iha Parlamentu Nasional. Deputadu sira tau an hanesan reprez en tante povu nian maibe si ra koalia barak liu konaba partidu nia interese duke in t erese povu nian. Dep u t adu AMP nebe mesak foinsae no matenek nain deit, divia respeita no ta ne as povu nia kontr ib ui saun hodi kaptura Bere, maibe sira hakilar hasoru opozisaun wainhira op oz isaun hakilar kontra de sizaun Xefi Estadu. Nee loloos kantiga hateten "laiha ukun nain ida bele sai ukun nain diak iha nia nasaun rasik".  

Maternus Bere sai husi prizaun Bekora iha 30/08/2009, iha komem or asaun loron referendum. Loron istoriku nee Prezi dente da Republika sel e bra ho fo medalla ba suse sor no kontribuidor nasa un nian lubuk ida maibe nonok-nonok Prezidente ho PM direta ka indireta fo medalla desizaun livre ba Maternus Bere husi prizaun Bekora. Tuir fontes Tempo Se manal nian hateten katak, MJ telephone ba funsio na riu prizaun ida ho na­ran inisial DA hodi hasai Maternus Bere husi pri zaun Bekora no membrus PNTL nebe komanda husi Sub-Inspektor JB mak ba simu Maternus Bere hodi ba intrega ba Autoridade Indonezia iha Emabaixa Indonezia iha Palapaco Dili. Tuir fontes seluk husi governu informa ba Te m po Semanal katak, too ag ora autoridade husi Em a xador Indonezia ni an iha Dili hein hela karta ext ra disaun husi estadu Timor-Leste ba Maternus Bere. Tanba nee, deskonfia Mat ernus Bere sei hela iha Em baxada Indonezia iha Palapaco Dili. 

Entertantu tuir dok u m entu ida husi Minis teriu Justisa nian nebe fo sai iha loron 04/09/2009 espl ika konaba Maternus Bere nia saude, nunee karik Maternus Bere nia saude mak lori eis milisia nee sai husi prizaun Becora hodi ba hela iha edifisiu Emb axada Indonezia iha Dili. Desizaun hasai Mete rnus Bere husi prizaun ba embaxada nee, hetan pr o testa makaas husi fa milia vitima, sosiedade sivil liu-liu Komisaun Auto Nivel ba Direitus Hu manus nian iha Ge neva. Hanesan dokum en tus tahan rua nebe ma nda husi Navanethem Pillay, Komisariu Auto Nivel ba Direitus Ema ni an nebe derije ba Prezid ente da Republika Dr. Jose Ramos Horta esplika konaba Nasoens Unidas nia laran susar ba desi zaun nebe estadu Timor-Leste foti hodi hasai Ma ternus Bere husi prizaun. 

Iha tempu governu Fr etilin nia ukun, lider balu nebe oras nee okupa hela kadeira AMP nian kritika makaas hasoru go vernu Mari Alkatiri katak, governu Fretilin la halo buat ida ba justisa. Maibe  ONU liu husi ninia rep rezentante especial iha Timor-Leste fo fiar tomak ba governu Fretilin tanba ONU espera governu Fre tilin bele asegura esta bi lidade iha rai laran. Tanba nee, iha loron 19 Maiu 2003 iha heliport Dili, reprezentante Nasoens Unidas iha Timor-Leste, Ka malesh Sharma offi sialmente entrega poder seguransa ba estadu Ti m or-Leste, nunee iha 5 No vembru 2003, Ofisial Ju stisa Tribunal Distrital Dili fo sai notifikasaun ko lektiva especial ba krimes grave sobre "WARRANT OF ARREST AGAINS" Ma ternus Bere ho nia belun hamutuk ema nian sanulun resin tolu. "O Procurador-Geral Adjunto para Crimes Gr a ves, segundo a auto ri dade a si conferida pelos Regulamentos 2000/16 e 2000/30 da UNTAET (tal como corrigidos pelo Regulamento 2001/25), acusa: Egidio Manek, Maternus Bere, Pedro Teles, Henrikus Mali, Cosmas Amaral, Alipio Gu smao tambem conh e cidu como Alipio Mau, Baltazar da Costa Nunes, Domingos Mali tambem conhecidu como Bete Aloi, Illidio Gusmao, Jo a quim Berek Aka Berek Bot, Olivio Tatoo Bau, Gabriel Nahak, Americo Mali e Zito da Silva ta mbem conhecido como Zito Saek", hakerek iha karta ak u zasaun husi Painel Espesial Krimes Graves ho karta Prosesu Nú. 09/2003 nebe fo sai iha 05 Novembru 2003 husi Serious Crimes nomos WARRANT OF AR REST husi Painel Espesial ba Krimes Graves bazeia ba karta WARRANT OF ARR EST husi Prokurador Geral iha loron 16 Maiu nebe jor nal nee hetan.  Maibe WARRANT OF AR REST nee la folin tanba ONU sobu tiha Painel Es p esial ba Krimes Gra ves nebe atu lori fila fali justisa ba vitima sira. Eis Prezidente Xanana Gusmao rasik karik ko n tente tebe-tebes wai nhira Tribunal Ad Hog failla halo julgamentu ba autor kriminozu iha Indonezia. Tanba ko ntente nee, Xan ana ba forma tiha Komisaun Verdade no Amizade hodi tane as verdade no sama jus tisa iha rai. 

Embaixador Indonesia Proteze Maternus Bere 

Sekertaris Embaixador Indonesia iha Timor-Leste, Nelson Simorangkir ha teten, funsaun embaixador Indonezia nian ba kazu Ma ternus Bere mak oinsa atu fo tulun 'perlindunagan' ne'ebe diak ba Bere no si d adani Indonezia sira seluk iha Timor-Leste. Dehan Ne lson hodi afirma liutan ka tak, Embaixador Indonesia iha obrigasaun hodi fo asist ensia no proteze Maternus Bere nia kondisaun atu Bere bele hetan saude diak. "Ha'u hakarak hato'o ba publiku katak, oinsa mak kazu ne'e bele rezolve lalais atu relasaun entre nasaun rua ne'e bele la'o diak han esan esteitmentu  Presi d e nte da Republika Ramos Ho rta hateten", hatutan Nelson.


Tuir infromasaun ne'ebe jornal ne'e hetan husi Seke ra tris Embaixador Indon es ia katak, to'o ohin loron eis Milisia Laksaur Maternus Bere seidauk haruka fila tanba sei hein prosesu, mai be husi nia parte es pera katak estadu TL be le resolve lalais probl e ma ida ne'e. Nune'e mos durante hetan tulun iha embaixador Indonesia familia eis Milisia Laks aur Maternus Bere sem pre ba vizita bere. Nelson hatutan, est e itmentu Presidente Ra mos Horta nian ne' e be hato'o iha loron ani versariu konsulta po pu lar ba dala 10 nian iha 'kesepakatan' ona ho mekanismu Kom is aun Verdade no Ami z ade "KVA" hodi rezo l ve problema entre na s aun rua. "nu'udar lider ansa na saun nian kons erteza sira iha vizaun no mis aun ne'ebe diak ba fu t u ru, ne'e duni reko me n dasaun-rekom enda saun hirak ne'ebe hato'o ne'e iha duni va lor ne'ebe boot hodi ha m e tin relasaun entre na sa un nian", haklaken Nel son.


Horta Dehan Povu la Husu Justisa


Iha loron 28/08/09 wai nhira jornalista husu Presidenti da Republika ninia hanoin kona ba rel atoriu Amnestia Interna sional ne'ebe rekomanda Tribunal Internasional ba krime todan iha TL iha te mpu Indonesia ninia Ho rta dehan, "Absolut am ente ha'u diskorda ho bu 'at ne'e. La hanesan ho Am nestia Internasional ne'ebe hakerek husi Lo ndres. Ha'u iha ne'e. Ha'u iha ne'e durante tinan sa nulu daudaun ne'e nia la ran ona."



Nia kontinua, "Ha'u be le hateten katak ha'u hatene rai ne'e didi'ak du ke ema seluk. Iha fulan hi rak kotuk partikula rme nte iha tinan rua kotuk ne'e ha'u la'o hale'u nas a un ne'e, vizita ba kada sid ade no kada suku. Ha'u ha soru malu ho ema ri hun ba rihun. Nune'e ha'u bele garantia ba imi katak la iha ema ida husi sira maka ko'alia ba ha'u kona ba violence 99, ka 91, ka 75." Presidenti ba ema ki'ak ne'e dale katak popula saun nasaun ne'e la husu ona Justica maibe buka liu-liu maka moris di'ak iha Ukun Rasik an ne'e ninian. "Bu'at hotu ne'ebe sira ko'alia maka moris ohin loron iha dame no seguranca. Sira nia pre okupaaun la'os Justica re­lasaun ho violencia iha pa sadu. Sira nia pre okup asaun maka hetan asesu ba eletricidade iha oras 24 nia laran.  Sira kestiona tan seid auk bele iha asesu ba tel ef one tan ba parte balun husi nasaun ne'e seidauk hetan kovertura (lina Te lefone). Sira sempre kes tiona nafatin beibeik kona ba ami nia Estrada ne'ebe sei mukit. Sira ejije barak liu tan tratores no trator liman nian para servisu ag rikultura. Sira hakarak hetan liu eskola barak liu tan. Sira husu para hetan we moos. Bu'at sira ne'e maka ha'u sempre rona iha tinan rua ikus ne'e wa inhira ha'u la'o liu kilo m etru atus ba atus."


"Ha'u hanoin katak ha'u hatene di'ak liu wit uan oin sa ami nia popu lasaun ninia sentimentu duke sira ne'ebe hakerek relatoriu husi Londres, Washington, Nova Yorke n o Kanberra," Presidenti t aka ninia komenta kona ba  relatoriu Amnestia In ternasional ne'ebe fo sai ba publiku iha loron 27/08/09 ne'e.


Familia Vitima Hirus Horta


Reprezentante Fam ilias vitima husi Ermera hirus ba desizaun Estadu hodi liberta Maternus Bere. "ha'u triste teb-te bes ba Xefe Estadu nia st a tementu katak povu la pr esiza Justisa, triste tanba lider karismatiku hanesan Horta divia nia make ma numeru un nebe defende justisa ba povu, maibe agora nia mak hun husi sobu justisa nee fali, entaun fasil tebe-tebes ba nia atu hamate justisa", akuza Francisco da Costa, sobrevivensia husi asaun milisia iha Igreja Nossa Sehora Suai. Da Costa hateten bai nh ira maka nia (Presid enti da Republika) hasoru malu ho povu hodi husu povu nia hanoin konaba justisa?. "Horta ko'alia ho ami katak ami la presiza justisa ne'e koalia iha mo mentu toba ka hamri'ik ka tu'ur?. Ha'u sempre tuir enkontru desde 2001 ate agora sempre haruka ko nvite ba Presidenti ho Pr imeiru Ministru maibe sira nunka partisipa hodi rona ami nia nia ejizensia ba justisa", katak Costa. Iha parte seluk sobre vi vensia husi Masakre Igreija Liquica, Jose Ser ao ne'ebe sei lori hela fi tar fatin Besi Merah Putih ninian iha ninia kakorok sorin loos dehan, nia ha karak hamutuk ho vitima sira seluk luta nafatin ba he tan Justisa. "nasaun ne'e sei la iha paz kuandu la iha Justisa no la iha Ju s tisa maka sei la hetan perdaun", dale Jose.


Claudio: "Horta Laiha Poder Hasai Maternus Bere"


Presidenti Tribunal de Rekursu DR. Claudio Xi menes iha ninia surat ba Parlamentu Nasional ne'e be sai husi Sekretaria PN Teresa Carvalho (Dep u tada husi Bankada PD) iha loron Tersa 22/09/09 dehan, "Nu'udar inf or masaun ne'ebe ha'u hetan tiha ona, Juiz iha tribunal distrital iha Suai fo desi zaun haruka hatama Ma te rnus bere iha kadeia atu hein Julgamentu. Argu ido ne'e tribunal hasai kleur tiha ona ordem atu ka'er nia hodi lori mai julgamentu. Libertasaun ne'ebe ko munikasaun social ref ere akontese duni karik la'os tribunal maka har uka. Tuir ita nia lei no ita nia konstituisaun Juiz maka bele haruka hatama ema ida iha kadeia. Juiz maka bele haruka hasai ema ne'e. Juiz ida haruka ha tama tiha ona iha ka deia, autoridade ida ne' ebe la'os Juiz la iha poder atu hasai ka haruka hasai husi kadeia ema ne'ebe maka Juiz ida haruka ha tama tiha ona iha kadeia.  Tuir kodiku penal Ti mor ni'an artigu 245 no. 1. se maka ho meu illegal hasai hasai husi kadeia ema ne'ebe tuir lei lakon tiha ona nia liberdade ka fo tulun ba ema ne'ebe atu halai sei hetan tinan rua to'o tinan neen. Iha ita nia konstituisaun define Ti mor Leste hanesan esta du de Direitu Demokr a tiku, Estadu ne'ebe la'o tuir Lei no principius de m okratiku.  Ita nia konstituisaun fahe ba orgaun soberanu ida-idak poder ne'ebe orgaun ne'e bele ka'er no la fo fatin ba orgaun ida atu ka'er fali orgaun seluk nia poder. Orgaun Sobe ra nu ne'ebe la'os Tribunal la iha poder atu hasai ema ne'ebe tribunal haruka hatama iha kadeia maske ho baze iha razaun polit ika. Ita la tuir mekanizmu legal atu resolve probl e ma ne'ebe mosu iha ita nia le'et problema bele sai bo'ot liu tan.  Krize iha 2006 serve ona hanesan izemplu ida ba ita. Lei maka halo ita tuur hakmatek. Violasaun ba lei hamosu problemas oi-oin. Tan ba ida ne'e ko nsellu Superior ba Majis tr atura judicial no Trib unal ba Rekursu nia pres identi akompainya ho at ensaun prosesu ida, iha ne'ebe Maternus Bere ta ma hanesan Arguido.


Iha loron ne'eba mos Pa rlamentu Nasional de b ate ho manas kona ba mo saun de Sensura ne'e be hato'o husi bankada op ozisaun kontra IV go vernu konstitusional. Ba nkada opozisaun ejije atu debate maske sira hatene ona katak mosaun ne'e sei monu no Bankada AMP halo finji dada ba mai tan hatudu sira nia pre okupasaun kuandu iha votasaun maka sira vota kontra sei hatudu katak AMP hatudu lala'ok nega justica ba vitima sira.  Nune'e duni mosaun de sensura ne'e hanesan uza sura mate. Tan ba liu Go vernu monu no la liu mos Fretilin uza hodi ka mpainya. Iha momentu ne'eba vice Presidenti Pa rlamentu Nasional lakohi hateten katak sei l hatama ajenda maibe ho diplo ma sia DR. Vicente Gu te rres dehan, "Parlamentu iha programa prioridade barak atu haree."


PN Sai Rubber Stamp ba PR


Sinal de protestu ba de sizaun estadu hodi lib erta Maternus Bere ne'e mos mai husi membru Pa lamentu Nasional iha loron 08/09/09 hatudu iha votasaun ba proposta rezolusaun 31/02/ viajen Prezidenti da Republika ba Nova yorke. "Ha'u vo ta hanesan sinal de pro testa tan ba ha'u mai tu'ur iha ne'e hodi buka defe nde interese povu ni'an. Porke os interese esta en causa, o que interese vi tima. Nune'e maka ha'u vota ho konsiencia la'os ho emosaun," dehan de pu tadu bankada Fretilin Ir. Estanislao A. da Silva iha plenaria extra ordi naria loron 09/09/09."Pela primeira vez ha'u vota em sinal de pr otestu. Tan ba sa ida? Tan ba bu'at ne'ebe akontese ligasaun ho hasai milisia ne'e husi kadeia." Iha votasaun ne'eba de putadu na'in 18 vota ko ntra maibe Prezidenti da Republika ameasa atu re signa an wainhira to'o tuku lima loro kra'ik loron 09/09/09 se deputadu si ra la muda sira nia vi ta saun. Nune'e duni iha tu ku 17.25 deputadu Parl amentu Nasional sai duni rubber stamp hodi apro va hikas rezolusaun ne' ebe hanesan ho votus 31 a favor, kontra 10, abste nsau 5 no deputadu ida la vota.


Deputada Fernanda Borges husi bankada PUN dehan iha plenaria extra ordinaria ne'e katak Parl am entu hahu estabele pr e sendente ida ke la di'ak ba futuru." Nia lamenta katak di s tintu Deputedu sira iha Pa rlamentu la foti povu nia aspirasaun kona ba lia loos no justisa ba ema barak ne'ebe ran fakar no lakon sira nia vida ba he tan ukun rasik an nasaun TL. Deputada ne'ebe bam os participa iha cere mo nia anniversariu ba dala sanolu masakre iha Igr e ija Suai ne'e informa ka tak, "povu barak sei tanis no halerik buka justisa enkuantu sr. Presidenti da Republika ho Sr. Pri m eiru Ministru viola kons t ituisaun hodi hasai ema husi kadeia arbiru de'it ko nforme sira nia hakarak." Nia kontinua hateten katak, "votu de protesta ne'e para atu ita hotu loke matan."


Husi bankada CNRT dep utadu Pedro da costa dehan votasaun ida ne'ebe mosu iha loron uluk ni'an ne'e nakonu ho emosaun. "Votasau ida hodi seik ne'e emosional hotu tan ba in klina liu ba kazu Maternus bere ni'an." Deputadu AMP ne'e indika vizita Pr esidenti da Republika nin ian hanesan interese Nasi onal liu fali justisa ba her ois da patria sira. Pedro hateten katak koloka inte rese Nasional iha leten no ita labele lori kestaun ma t ernus bere nian kahur ho rezolusaun Presidenti ni nian atu kreia instabil id ade iha ita nia rai laran. Maibe ninia belun Ade rito Hugo da Costa husi pa r tidu ne'ebe vota ko ntra iha loron Primeiru ma ibe iha sesaun extra ordinaria vota abstain fali ne'e dehan iha debate seriu iha komunidade nia leet kona ba kazu liberta Ma ternus Bere nian. "Li b erdade ba Bere iha im pa ktu ba publiku ninia pre ok upasaun relasaun ho violasaun direitus ema nian iha 99, nune'e duni maka iha daudaun ne'e la'os momentu ne'ebe di'ak ba Presidenti atu halo vizita bar ai liur. Ma ske eventu ne'ebe maka presidenti atu ba partisipa ne'e mos importante mai be importante liu-liu ma ka favor ida buka tempu hodi esplika substancia desizaun ne'e loloos," de han Hugo.  Deputadu ne'e alega ka tak desizaun ba liberta Bere ne'e mai husi Presi de nti. "Ita hatene didi'ak kronolojia ne'ebe akon t ese iha loron 30 fulan Ag usto antes seremonia ha hu." Ami hatene ema ida ne'ebe maka halo inte rbe nsaun direitamente ba pr osekusaun, ba setor jus tisa."


Xanana: "hau simu tanba hau mak haruka" 

Hafoin de enkontru ho Presidenti da Repu b l ika iha loron 10/09/09 Primeiru Ministru resp o nde ba deklarasaun Presi denti Tribunal de rekursu ne'ebe sei fo kastigu tinan 2 ate tinan 6 ba ema sira maka responsabiliza ba hasai Prisioneiru Mate rnus Bere husi kadeia Be kora. "Ha'u simu. Ha'u si mu tan ba ha'u maka har uka. Naran husi sentenca, husi tribunal mai to'o ha'u ba kedas, ha'u la… ha'u hatene bekora ne'e iha ne'ebe," PM Xanana sadik lian dale Presidenti Tribunal Rekursu. Tuir eis lider Maximu CNRM no CNRT ne'ebe agora tu'ur iha meja ulun Konsellu de Ministrus IV Governu konstitusional RDTL ne'e katak, susar, tan ba TL tenke iha dig nidade propria nu'udar es tadu atu hare ba inter ese nasionais purke la'e timor oan maka bidu tun bidu sa'e ema seluk maka iha desizaun. "Bu'at ju stisa ita ko'alia dala ruma so'e justisa mai ita ki'ik sira ne'e maka atu kumpri mas iha bo'ot sira ne'e… .(PM doko ulun). Di'ak liu ita hamri'ik nu'udar es tadu. Hamri'ik dehan sa ida maka ita bele halo ita halo," nia dehan.



PM hatutan katak, "dala ruma rai bobo'ot sira ne'e impoin ba ita atu halo justisa..justisa mas ku andu to'o fali sira, sira araska. PM ne'ebe agora ha lo ona tinan 63 ne'e hu su ba ema hotu atu pasi en sia hodi fo izemplu kona ba justisa ba kazu sira ne'ebe akontese iha seg undu funu mundial maka mosu antes nia moris. "Foin daudauk tinan rua tinan tolu maka foin de han bolu ida ne'e, ka'er ida ne'eba. Ne'ebe kle'ur. Kle'ur ita husik ba tempu. Ita husik to'ok ba tempu ne'e. Ita labele ijeje sai bu'at di'ak liu iha mundu ne'e," Eis komandante Supremu Falintil ne'e de han ho ton nakonu diplo masia.


Presidenti da Repu b lika DR. Jose Ramos Horta (09/09/09) hateten ka tak, "Ha'u ni'a pozisaun ha'u hateten dala barak ona. Se maka hakarak tri bunal internasional ha'u la impede. Ba loby Kons ellu Siguransa direit­am ente tan ba la'os ha'u maka halo desizaun sei bele iha tribunal internasional ka la'e.  Ha'u hateten ha'u la konkorda. Ha'u la simu maibe sira ne'ebe ko'alia ibun bo'ot iha rai ne'e, ne'ebe tuir amnestia Int ernasional invez de tuir ha'u sira tuir fali amnestia internasional nia lia fuan ba halo loby ba konseillu Siguransa.


Juiz Husu Hasai Mandadu Kapturasaun Foun


Tuir Juis Dr. José Maria de Araújo, nebe kaer kazu Maternus Bere iha Tribunál Distrital Suai hateten, tuir kódigu prosesu penál ne'ebé iha, bainhira PNTL no UNPOL kaptura ema ruma tenke lori ba aprezenta iha Tribunál atu halo prosesu, iha ona akuzasaun ne'ebé kontra nia no akuzasaun tama krime graves, maibé iha momentu ne'ebá Prokuradór Jerál aprezenta ba Tribunál Distritál Dili tanba sira mak iha kompeténsia atu halo julgamentu. Relatóriu ne'ebé hato'o husi Defensór Publika aprezenta pedidu ida ba Tribunál Suai iha dia 28 Agostu 2009, maibé iha perdidu dehan katak Arguidu hetan moras presiza tratamentu, nunee Indonézia husu ba Tribunál atu suspende Prizaun Preventiva hodi  autoriza bere ba halo tratamentu iha Indonézia tanba Bere sidadaun ne'ebá.


Iha 'keterangan dokter' husi Ospitál Nasionál Guido Valadares mós hateten, Maternus Bere moras, Tribunál Distritál Dili bele fó autoriza ba halo tratamentu iha Timor ou li'ur, tanba iha karta ofisial ne'e hakerek kona ba Maternus Bere nia kondisaun, depois prizaun Becora resposta ba karta ne'ebé mai husi Tribunál refere.


Relatóriu ne'ebé aprezenta husi médiku Defensór Públiku no moos kopia mai husi prizaun Becora, Tribunál loke fila fila vistu iha Ministériu Públiku, tanba atu halo tratamentu iha Indonézia. nune'e  Tribunál dekretu primeiru relatóriu Maternus Bere ba iha prizaun preventiva, maibé Tribunál rasik seidauk hasai desizaun atu husik livre husi prizaun Becora, Tribunál Suai só rona liu husi komunikasaun sosiál ne'ebé fó sai katak, iha ema balun ba liberta tiha Bere husi prizaun Becora.


Tuir despaxu ne'ebé Dr. José Maria de Araújo hatuun iha dia 10 Setembru 2009 PNTL no UNPOL Distritu Covalima atu notifika, tanba iha despaxu ne'e presiza loke fila fila investigasaun ba ema ne'ebé liberta Maternus Bere iha Prizaun. Iha oportunidade ne'e nia husu Maternus Bere atu kaptura fali iha fatin ne'ebé de'it, atu hatama fila fali ba iha prizaun Becora hodi bele tuir prosesu normal. Tuir despaxu ne'ebé iha Polisia no Ministériu Públiku loke investigasaun atu bele hatene se-se mak hasai Arguidu ne'e, Órgaun seluk uza nia kompeténsia polítika hodi ba hasai Maternus Bere iha prizaun Becora.


Tuir Komunikasaun Sosiál Tribunál hala'o ninia kna'ar liuliu Juis ne'ebé presidi primeiru relatóriu ou julgamentu kada prosesu Tribunál hare tuir nia sala ne'ebé iha, tanba depende ba Konstitusionál Repúblika Demokrátika Timor Leste. Responde ba kestaun hanesan tuir Diretór NGO Hadomi Malu Hermenegildo da Costa masakre ne'ebé akontese iha Igreja Suai nia nu'udar vítima tanba iha momentu ne'ebá nia rian rasik kaer nia dala 7 hetan kastigu kesi no futu hanesan bibi. Grupu Milísia Laksanakan Sapu Rata la'ós halo mesak, tanba hetan suporta husi Tentara Nasionál Indonézia (TNI) fó ai-moruk pil ba sira atu la bele koñese malun, sira asalta Igreja tiru mate Padre na'in tolu hamutuk ho Sarani sira. Masakre ne'ebé akontese iha igreja Suai iha 1999 hanesan istória ba jerasaun, hatene maluk barak mate iha akontese refere, maibé Timor oan hotu hakarak ukun rasik aan entaun konsekuénsia povu tomak nian. Nia husu ba Estadu atu hari Tribunál Internasionál ba milísia ne'ebé oho Timor ona sira iha tinan 1999 momentu Referendu, milísia sira la'ós halo mesak maibé hetan suporta husi Indonézia, tanba PBB mak haruka Indonézia tama mai Timor ho oho malun. 


3: Krime Exterminasaun
Egidio Manek, Maternus Bere, Pedro Teles, Henrikus Mali, Cosme Amaral, Alipio Gusmao, Baltazar da Costa Nunes, Domingos Berek Boot, Olivio Tato Bauk, Americo Mali, Gabriel Nahak no Tito da Silva "Zito Saek", respon savel ba ema sivil balun ne' ebe lakon iha 6 Set e mbru 1999 iha Igreja Ave Maria Sub-Distritu Cova lima inklui moos Padre Hi lario Ma d eira, Padre De wanto no Padre Francisco.

Akuzasaun 4: Krime De portasaun
Igidio Manek, Mate rnus Bere, Pedro Teles, Come Amaral, Henrikus Ma li, Alipio Gusmao, Bal tazar da Costa Nunes no Domingos Mali, Joaquim Berek, Olivio Tato Bau. Am erico Malik, Zito da Silva, Ilidio Gusmao res­po nsavel ba deport asa un ema sivil iha 5 Set e m b ru 1999 no 30 de Out u b ru 1999 ba Timor Osid e ntal, krime ida nee vila artigu 5.1 (d). regula me n tu UN TAET Numeru 15/2000.

Akuzasaun 5: Krime Persegisaun
Egidio Manek, Mate r nus Berek, Pedro Teles, Cosme Amaral, Henr ik us Mali, Alipio Gusmao, Bal t azar da Costa Nunes, Do m ingos Mali, Joaq uim Berek, Olivio Tato Bau, Am erico Mali, Zito da Si l va, Ildio Gusmao re s po­nsavel ba pers eg i s aun ba populasaun sivil sira iha 5 Setembru 1999 no 30 Outubru 1999 iha Distritu Covalima no iha Timor Osidental, krime ida nee kontra artigu 5.1 (h) re gulamentu UNT AET nu meru 15/2000.

Vitima homesidiu ha m utuk 46.
Exterminasaun: Nu m erus ema sivil sira ne' ebe la identifika iha Ig reja Ave Maria Suai, enk lui Padre Hilario, Padre Dewanto no Padre Fra n cisco.

Tentiva homesidio: Di nis Afonso Moniz, Cancio Nahak

Dazaparesimentu Fo rsadu ema nain 6 vi tima to rtura nian ham u tuk ema nain 44.(ts)---