Monday 3 August 2009

Tempo Semanal Edisaun 150

Mari Alkatiri Alega Korrupsaun Buras Iha AMP Nia Ukun

Dili, Tempo Semanál

Kazu korrupsaun ne'ebé agora dau­daun mosu iha Governu Aliansa Maioria Par­lamentár (AMP) nia ukun to'o ohin lo­ron sai preokupasaun boot ba povu Timor Le­ste, liu – liu ba partidu opozisaun sira tanba kazu korrupsaun ne'ebé akontese la'ós ko­rrupsaun ida ne'ebé ki'ikoan ne'e duni pre­s­iza halo investigasaun lalais. Atu hatene klaru ko­mentáriu husi Partidu opozisaun nian tuir ma­i ita akompaña inter vista ezekutivu ne'ebé Jornalista Tempu Semanál halo ho Sekretáriu Jerál Partidu Fretilín Dr Mari Alkatiri iha semana foin lalais ne'e.

Oinsá pozisaun bankada Fretilín, liu-liu partidu opozisaun sira nia hare kona ba kazu korrupsaun ne'ebé agora daudaun akontese iha ita nia nasaun ?

Kestaun ne'e hanesan preok­up­a­saun boot tanba kazu korrupsaun ne­'­ebé akontese iha Governu Aliansa Ma­i­oria Parlamentár (AMP) nia laran la'ós kazu ki'ik maibé osan ne'e juta ba juta n­e'ebé ita bele dehan katak mai husi tasi mane no lakon de'it iha tasi feto ne­'ebé signifika hanesan, osan ne'ebé mai husi mina rai nian ne'e mout de'it iha rai maran no derrepente mosu fali iha rai seluk. Ita hotu hatene katak tinan rua ona Go­vernu defaktu AMP nia ukun (IV Go­v­ernu Konstituisaun) osan hira mak sira ga­sta ona no ninia rezultadu mak ida ne­'ebé, maibé iha tinan 2008 nia laran da­la barak sira ko'alia katak iha susesu balu ne'ebé sira halo ona tanba konsege re­zolve problema petisionáriu nian, re­z­olve problema Alfredo tanba Alfredo mate, nune'e mós sira dehan rezolve ona problema IDPs nian maibé ba ami ida ne'e seidauk rezolve mais hadi'a de'it pro­blema tanba osan ne'ebé petisionáriu no IDPs sira simu hotu tiha ona ne'e du­ni agora sira atu halo tan saida tanba la iha kampu de serbisu ne'ebé di'ak. Maski agora daudaun kazu Majór Alfredo nian ne'ebé akontese iha 11 de Fe­vereiru iha tribunál ona maibé to'o ohin loron sei konfuzaun hela tanba sei­d­auk hatene loloos se mak iha kotuk, se ma­k iha oin no mós se mak iha sorin ne'e duni problema hirak ne'e seidauk rez­o­lve ne'e duni susesu ne'ebé sira dehan ne'e susesu saida nian. Alende ne'e sira mós dehan katak, tinan 2009 hanesan tinan infraestrutura nin­i­an maibé realidade ita nunka hare infr­a­e­strutura tanba taka kuak iha lurón de'it mós la hatene tanba taka ohin aban nakloke fila fali nune'e mós infraestrutura hirak ne'ebé agora daudaun sira inaugura ne'e ami nian hotu.Osan barak- barak ne'ebé Milhoes ba Milhoes ne'e lakon ba iha ne'ebé hotu, nune'e mós ita hatene katak iha korrupsaun boboot maibé Governu la iha inisiativa di'ak atu kombate korrupsaun tanba kombate korrupsaun la'ós atu hari de'it komisaun anti korrupsaun (KAK) mais kombate korr­u­psaun hahú iha governu nia laran kedas ho sistema ida ne'ebé di'ak hodi nune'e bele impede no prevene korru­p­s­aun ne'ebé mosu. Sekarik sistema ne'e ita sobu tomak hotu ona no ema hotu-hotu la'o ho osan kes inklui mós diretora sira ne'ebé ninia ga­veta nakonu ho kes entaun saa jestaun mak ida ne'e tanba hotu – hotu ba foti osan iha banku hodi gasta ba mai de'it. Nune'e mós iha orsamentu ne'ebé de­h­an atu uza ba buat ida maibé sira gasta fali ba buat seluk depois to'o tempu atu presiza osan hodi uza dehan fali osan la iha ona tanba uza hotu ona. Maski agora daudaun provedór halo ona ninia investigasaun no rezultadu balu komesa fó sai ona para atu husu ba prokuradór jerál hodi investiga maibé kazu korrupsaun iha alfándega ás ba beibeik nune'e mós ate osan ne'e be fó ba ferik ho katuas sira ema balu sei kobra tan U$ 5 dolar entaun to'o bainhira loos mak inve­s­tigasaun ne'e atu hala'o. Nune'e mós projetu sira ne'e fó de'it no agora sira halo simulasaun hodi hatudu kat­ak iha konkursu maibé antes atu loke ko­nkursu sira rasik hatene ona se mak atu manan mais kuandu ema ne'e mak la manan entaun sira halo fali retender atu nune'e bele entrega ba ema ne'ebé sira hili.foin lalais mosu alegasaun korrupsaun ida ne'ebé mai husi Primeiru Ministru (PM) katak entrega projetu ba ninia família ne'e duni loos ka la loos tenke inv­e­stiga la'ós husik liu de'it depois dehan fali PM ninia família mós iha direitu atu moris. Sim,….sidadaun hotu – hotu iha dire­itu atu moris maibé buat hotu tenke liu husi prosedimentu no mós ten­ke tuir lei tanba kuandu la tuir lei no prosedura ne'ebé iha entaun ida ne'e signifika hanesan korrupsaun tanba iha jogu de influensia ne'e duni buat hirak ne'e hotu hamosu preo­k­upasaun boot tanba osan lubuk ne'ebé gasta hotu ona ne'e mak investe duni ho di'ak entaun oras ne'e dezenvolvimentu iha timor bele la'o ona ba oin.

Ohin ita boot ko'alia katak fó projetu ba família, maibé iha ne'e mosu alegasaun ida ne'ebé dehan katak iha momentu ita boot nia ukun mós hanesan ?

Sekarik ha'u fó projetu ba ha'u nia oan, ha'u nia maun ka ha'u nia kaben en­taun ha­'u dezafia PM Kay Rala Xa­n­ana Gusmão ho ­ninia Governu atu prova bu­at ida ne'e tan­ba ne'e mak ha'u dehan prosedura tenke iha no tenke respeita lei tanba ha'u nunka asi­na projetu ba ema ida liu-liu ba ha'u nia família ne'e du­ni ha'u dezafia. Tanba kritériu avaliasaun ba projetu te­nder ne'e téknika la'ós polítika ne'e duni té­kniku sira mak deside la'ós ha'u mak asina tan­ba ha'u nunka asina buat ruma.

Iha momentu ida ami husu pergunta s ba PM katak saida mak akontese iha kazu fó projetu ba nia oan, maibé PM esklarese katak husi nia parte hakarak atu halo investigasaun hahú husi tinan 2002 mai leten ?

Ha'u dezafia PM Xanana no husu atu lalika hahú de'it husi 2002 maibé di'ak liu ha­hú husi 2000 tanba iha momentu ne­'ebá ha'u mós hanesan ministru asu­n­tu ekonómiku de­pois mak ba Primeiru Ministru. Resposta ne'e hanesan resposta ida n­e'ebé moe la iha tanba ninia prinsípiu mak ha­nesan, ida seluk uluk halo entaun ha'u mó­s iha direitu atu halo maibé ku­a­ndu ida sel­uk uluk la halo depois mak ha'u halo ent­aun oinsá, ne'e duni karik ida seluk uluk halo mais la fó direitu ba nia atu halo tanba nia dehan tama para atu­ hadi'a la'ós tama hodi halo tuir fali.

Kazu korrupsaun ninia impaktu ba dezenvolvimentu ne'e oinsá?

Korrupsaun hotu-hotu signifika iha i­m­paktu negativu tanba kuandu iha korrupsaun ko­n­serteza ema lubun oan ida mak sai riku ba beibeik maibé barak liu mak kiak nafatin no ki'ik liu tan.Labele hanoin katak fó de'it U$ 20 dolar ba ema depois dehan katak rezolve ona pro­blema ema kiak nian, nune'e mós labele ha­noin katak sosa tratór no fahe naran – naran de'it ne'e hanesan ajuda ona agrikultór sira tanba sosa tratór ne'e hanesan projetu ida atu hatama osan iha sira nia bolsu maibé la'ós ho objetivu atu ajuda agrikultór, ne'e du­ni se kuandu sira ninia objetivu hakarak atu ajuda agrikultura entaun primeiru tenke or­ganiza uluk agrikultór sira hodi fó kap­a­s­itasaun ba sira para oinsá bele uza tratór ho d­i'ak, ida ne'e mak dehan ajuda tanba la'ós lori foos mai hodi fa'an baratu maibé hakarak obriga para ema halo natar. Ha'u la'ós dehan katak labele ajuda foos ba ema, maibé iha tempu krize ita presiza aj­uda duni mais ita labele halo jestaun ba rai ida ne'e katak tinan ba tinan sai hanesan em­erjénsia hela de'it entaun ida ne'e la loos tanba ita tenke iha konseitu dezenvolvimentu de progresu"

Maibé tuir PM katak kestaun ida ne'e hanesan reforma saun ?

Ita foin hari estadu iha tinan lima nia laran ha­nesan foin mak tau ai – rin maibé atu reforma saida entaun ida ne'e signifika atu atu sobu la'ós reforma tanba foin mak tau ai-rin no seidauk tau kakuluk maibé sira komesa sobu ona sistema hodi nune'e mak osan kes ta­ma gaveta ne'e.Hahalok ida ne'e loloos de'it ita fa'an s­as­aen iha kios tanba ema mai sosa sa­saen osan ita hatama ba gaveta ne'ebé iha lian po­rtugés hateten 'Jestaun de kan­toneiru' maibé jestaun estadu labele ha­nesan ne'e tanba estadu hanesan sistema ida ne'ebé hatuur hela iha ninia fatin ne'e duni osan hir­ak ne'e ninia fatin mak banku la'ós iha ga­veta diretór ka ministru ninian.

Karik ita boot iha dadus konkreta ruma ne'ebé hatudu katak família Ministru nian se mak agora riku liu?

Ha'u lakohi temi ema nia naran mais hakarak hateten katak buat ne'ebé bolu sinál da rikeza ne'e ita hare momoos tanba ema ne'­ebé tinan rua ba kotuk la iha buat ida ma­is agora iha raketa rua ou tolu ne'e duni si­nál da rikeza hatudu katak to'o ona atu halo inisiasaun hodi halo investig­a­s­aun tanba nu­sa mak ema ida manan mil dolar kada fulan be­le hetan lalais raketa rua ka tolu iha ninia uma, karik ita presiza ha­tene iha rendimentu seluk ka la iha". Bainhira atu ko'alia kona ba korr­up­s­a­un iha ha'u nia ukun hanesan PM "ha'u bolu kedas inspetór jerál no halo kedan de­spaxu hodi investiga ne'e duni iha ha'u nia tempu kazu ne'ebé investiga kuaze 60 resin. Maski iha momentu ne'ebá pro­v­e­dór seidauk iha, maibé kuandu inspetór jer­ál hala'o ona inve­s­ti­gasaun la iha membru governu ida ne'ebé atu nega hodi fó informasaun no dokumentu mais iha tempu agora ha'u la hare tanba dehan katak hein fali KAK mak sei halo serbisu entaun to'o bain hira loos maka atu hala'o.Nune'e mós dehan fali katak kuandu KAK mak mai entaun sira sei ke'e hahú husi 2002 maibé signifika katak antes atu ke'e husi 2002 nian mai to'o 2007 governu ida ne'e liu no balu halai tiha ona. Ha'u sente fasil ba governu ida ne'e atu he­tan informasaun kona ba governu interiór ni­nian purke agora sira mak ukun no mós d­okumentu hotu iha ne'ebá, ne'e duni di'ak liu publika buat sira ne'e hotu katak governu uluk iha korrupsaun maibé tanba saida to'o agora sira seidauk publika no dehan fali sira lakohi atu mai ke'e. Ha'u la'ós dehan katak governu ida uluk ne'e 100% mós maibé iha sistema nia laran imp­osivel iha korrupsaun.

Governu AMP dehan katak sira susesu tanba hakarak atu dada pipeline mai TL?

Bom.... se sira konsege dada pi­­pe­lina mai TL entaun ha'u fo par­a­béns ba sir­a purke ita hotu manan nune'e mós da­la barak ha'u hateten ba ema wodside nian katak maski ha'u la'ós ona iha Go­vernu maibé defende nafatin katak pipeline ten­ke mai TL ha'u la hare Governu nia ka­pa­si­dade atu hala'o programa kalen­d­á­riu ida hodi halo negosi­as­a­un tanba sira so hatene de'it mak halo wor­s­h­o­p n­o sem­i­náriu, maibé ida ne'e la'ós neg­osiasaun tan­ba wo­rshop ho se­min­áriu ne'e atu halo estudu de té­k­nik­u mais estudu ték­niku ne'e atu fó ma­i ita instrumentu ho­di ita bele uza halo negosiasaun, no nego­si­a­s­aun ne'e ita tenke ha­tene ohin atu uza sai­da no a­ban atu u­za saida, la'ós bu­at ne'e ita pu­blika tomak hotu tiha de­pois dehan tenke mai entaun ida ne'e hatudu katak ita la iha kap­as­ida­de atu halo negósiu.

Uluk Presidente da Repúblika hu­su ha'u atu lider a prosesu ida ne'e tanba ha­nesan Timor oan ne'ebé hakarak pip­e­line mai iha ne'e entaun ha'u simu maski be­le dehan katak tudik kro'at ida iha ha'u nia sorin – sorin tanba kuandu ha'u simu m­ak buat ne'e di'ak no susesu entaun susesu ne'e sira nian maibé bainhira ha'u simu tiha mak buat ne'e sai aat entaun insusesu ne'e ha'u nian.Maski nune'e ma­ibé ha'u simu nafatin, mais komu labarik balu CNRT nian iha Parlamentu hakilar ka­tak la di'ak entaun ha'u labele atu ba halo nego­siasaun iha ne'ebá se kuandu e­ma fai hela tudik husi ha'u nia kotuk tanba ida ne'e bele halo ha'u la susesu.

Kuandu hakarak atu ha'u avansa ba nego­siasaun entaun ema hotu – hotu tenke fó apoiu ba ha'u maibé kuandu kom­esa kritika ona di'ak liu lalika maibé ha'u de­fende nafatin katak pipeline tenke mai TL.

Foin lalais organizasaun Labeh husu Vise PM ba Asuntu Admin­is­tr­as­aun Governasaun atu rezigna an tanba dehan katak loron 100 ona maibé nia la halo buat ida. .?

Laiha parte ida iha mundu mak dehan katak ema ida konsege kombate korrupsaun iha 100 dias nia laran ne'e duni ita tenke onestidade tanba NGO sira keta hanoin katak buat sira ne'e atu halo naran – naran de'it. Ha'u mós hateten katak Eng. Mário Viegas Carrascalão sei la kons­eg­e atu halo buat ruma tanba fatin ne'e nia funsaun la'ós mesak ba ema ida nia­n", nune'e mós ha'u sente susar tebes – tebes bainhira hatama de'it ema ida para atu muda tanba kuaze Inst­i­tu­i­saun governu nian hotu hotu halo kor­r­upsaun ne'e duni uluk nanain tenke halo mudansa ba sistema atu nune'e bel­e taka odamatan ba korrupsaun no la'ós atu loke fali odamatan no janela ba korrupsaun depois mak hatama de'it ema ida atu kombate. Sr. Mário Carrascalão hanoin kat­ak sistema ne'e hanesan provínsia nian, maibé lae ida ne'e oin seluk tanba ul­uk sistema Indonézia sira mak monta no ­agora ne'e ita mak tenke hari ita nia sist­ema rasik.

Tuir ita boot nia hare buat ne'ebé Vise PM Mário Carrascalão halo ne'e iha mudansa ka oinsá?

Sekarik ha'u mak iha Sr Mário Carrascalão nia fatin entaun ha'u halo se­rbisu barak no ko'alia menus, maibé ag­ora nia tama tiha iha governu no en­vezde nia atu lori kazu balu ba ko­nsellu ministru hodi debate maibé to'o ikus nia rasik mak ko'alia fali ba públiku ka­tak korrupsaun iha 50% mais tuir lol­oos nia labele ba iha públiku hodi fó fali kritika ba Governu ida ne'e.Uluk iha ha'u nia governu Pre­si­de­n­te da Repúblika agora daudaun ne'e mós hanesan ne'e tanba nia hola parte iha governu mais nia kritika fali governu mais la lori ba konsellu de Ministru.

Karik ida ne'e signifika katak governu nia laran iha opozisaun ?

opozisaun bele iha governu nian laran, maibé opozisaun ne'e tenke kon­strutivu hodi lori sasaen ba kons­ellu ministru no diskute ho PM atu para atu hadi'a la'ós ba fali deklara iha públiku katak korrupsaun 50% ona ne­'e duni se kuandu ha'u mak bele prende ema entaun Komarka Bekora nakonu ona. Sekarik nia rekoñese katak labele atu halo buat ida entaun di'ak liu rezi­gna an mais la'ós tanba 100%. Nu­ne'e mós inves de nia ko'alia aat Go­v­ernu entaun di'ak liu sa'e atu nune'e nia labele fo'er atu nune'e sira seluk de'it mak mesak fo'er.

Karik liafuan ne'ebé Sr Mário Carrascalão ko'alia ne'e fó vantajen ba opozisaun?

Sim.. naturalmente fó vantajen ba opozisaun, maibé ha'u ko'alia tuir ne­sesidade instituisaun estadu nian atu servisu loloos tanba ohin sira mak uk­un no aban Fretilín mak ukun fali ne'e d­uni sekarik Ministru ida mak iha Fr­e­tilín nia laran envezde atu lori sasan ba konsellu Ministru mais nia koa'lia fali ba liur entaun ha'u hasai kedas ni­an sekarik ha'u mak Primiriu Ministru tanba uluk ne'e mak tolera Dr Jose Ramos Horta maibe aban bain rua sei la tolera tan ema ida.

Agora daudaun ema balu hahú fó komentáriu katak sei iha grupu elit husi membru governu ou membru órgaun de soberania sira kria hela elit para bele ukun to'o rai ida ne'e no sira agora asesu ba podér depois asesu tan iha rikeza ?

Lala'ok hirak ne'e hanesan sis­t­e­ma Soeharto nian ne'ebé bolu naran sis­tema de kompadriu tanba ita hare mo­moos katak iha ne'ebá ne'e mesak kompadre no komadre sira de'it mak hamutuk, nune'e mós tanba la iha part­i­du ida mak hanesan Fretilín hodi halo opozisaun tanba ne'e mak nia monu mais agora lae tanba iha o­na partidu istóriku ne'ebé mak halo opozisaun ba buat hirak ne'e hotu tan ne'e sira ne'ebé na'ok osan no halo korrupsaun pre­para an tanba kuandu ami fila kons­erteza Voeberek sei loke fila fali tanba komarka Bekora de'it la to'o.­

­­Oinsá ita boot nia hare kona eis militár Indonéziu nian ne'ebé uluk ko­mete mos krime maibé agora daudaun he­tan projetu husi Governu. ?

Ha'u rasik la kompriende saa tipu aliansa mak ida ne'e, aliansa naturál, desnatural no kontra naturál purke ida ne'e aliansa kontra natureza tanba ba sosa fali kilat ka ekipamentu forsa armada nian husi militár ne'ebé ke kontra natureza entaun nia atu lori kilat ne'e mai husi ne'ebé. Uluk iha tempu gerrilla nian ita sosa kilat husi militár indonézia tanba sira na'ok husi kuartél mai fa'an ba ita maibé agora ita hakarak atu sira na'ok iha indonézia hodi lori mai ita, maibé atu sosa kilat hakarak hateten de'it katak ohin loron negósiu sosa kilat ne'e kontroladu no tenke tuir dalan no lei tanba selae aban bain rua ema bele dehan ita halo tráfiku ilegál, ne'e duni kuandu estadu ida mak halo fali tráfiku ilegál da armas entaun estadu ida ne'e hanesan estadu bandidu. (ts)

Amo Basilio: Korrupsaun TL Hanesan 'Benang Kusut'

Baucau,Tempo Semanál

Maski Nasaun Timor-Leste ezemplu hanesan labarik ne'ebé foin aprende atu tuur metin, maibé problema korrupsaun sai han­e­san moras aat ida hodi empata dadaun bebe oan ne'e hodi tur mesak tanba tuir rea­l­idade ne'ebé hatudu TL koñesidu korrupsaun boot liu iha mundu. Hodi nune'e kuandu halo kom­p­a­r­a­saun sai hanesan 'benang ku­sut,' kuandu dada obriga sei kotu no­ la aproveita. Atu hatene di'ak liu saida tuir Igreja nia haree entaun tuir mai akompaña hamutuk da­da lia ne'ebé TS hala'o ho Bispo Dioseze Baucau Dom Basílio do Nascimento, han­e­san tuir mai ne'e. Tuir observasaun Je­rál Timor-Leste ne'e la'ós krize polítika ou kri­ze mentalidade ema nian, maibé tanba krize Kultura no krize valores.Tanba ne'e ham­osu korrupsaun barak iha Nasaun nurak ho tinan 10 indepen­dén­sia, korrupsaun ne'e rasik hamate valores Ukun An no ida ne'e mo­ras aat ida ne'ebé la di'ak ba Nasaun, inklui sei fo konsekuénsia ba dezen­vo­l­v­i­me­n­tu Nasionál.

Oinsá Amo nia haree Prosesu Jul­g­a­mentu ne'ebé la'o daudaun ba arguidu Gastão Salsinha ho nia grupu kona ba hahalok krime atentadu 11 Fevereiru 2008?

Ha'u gosta hare katak, prosesu Justisa la'o daudaun iha Timor-Leste, tanba pro­b­l­e­­ma atentadu ida ne'e problema Timor oan tomak sira nian. Problema ne'e la'ós de'it po­vu TL mak hein rezultadu, maibé opin­i­aun Komunidade Internasionál moos hein pr­­o­­­sesu atentadu 11 Fevereiru atu fo rezu­l­tadu saida mak Estadu bele fo nune'e atu ema hotu hatene. Ita hotu sei hanoin katak, akontesimentu at­entadu ha'u bolu akontese ida ne'e ha­ne­s­an mistériu ida. Katak akontesimentu mo­su duni, maibé ita la hatene loloos. Tanba ida ne­'e ho okaziaun no iha tempu, liu husi Jus­tisa atu ita hatene kona ba lia loos ba ako­n­t­e­simentu ida ne'e. Altura ne'ebá ita rona isu-isu no rumoris ba­rak-barak, lider sira deskonfia ba malun, pa­rtidu polítika sira soe fo'er ba malun. Tan ne'e prosesu Justisa kuandu hala'o atu hatudu katak se mak sai xave ba ako­n­te­s­imentu 11 Fevereiru 2008, ne'e mak arguidu Salsinha ho nia grupu ne'ebé tuir prosesu Julgamentu.Too ona tempu atu Timor oan tomak rona lia loos husi Sr. arguidu Salsinha ho nia gru­pu, depois de ida ne'e ida-idak sei res­p­on­sabiliza ba nia hahalok no simu nia kon­s­ek­u­énsia. Iha aprovasaun no iha tes­t­emuña katak arguidu sira ne'e sala entaun si­mu nia kon­sekuénsia. Nune'e ba ida ne'­ebé de­s­k­o­nfia de'it no ida ne'ebé soe fo'er ba malun de'it, iha tempu atu hadi'a no ha­m­o­os fali sira nia naran.

Too oras ne'e iha ona ema na'in 20 ne'ebé tuir prosesu Julgamentu, karik sira ne'e sai arguidu hotu?

Ha'u hanoin ida ne'e prosesu Tribunál ninian, tanba ne'e husik ba Tribunál mak rona lia no tesi lia, tanba prosesu ida ne'e mak sai hanesan dasi, hodi hare ho matan mos se mak sala no se mak la sala.

Iha Prosesu ne'e kuandu temi Lider no ukun na'in ruma nia naran oinsá?

Sim, kuandu temi sai lider nia naran ne'e kategoria akuzasaun ona, depois Tribunál sira mak sei hare fali katak, ema nia naran ne'ebé temi iha prosesu Justisa ne'e loos ou lae. Tanba Prosesu Julgamentu ne'e hahú ona prosesu Justisa. Agora saida mak iha aku­zasaun ne'e nia laran. Nehek saida mak iha laran, ular ho sakunar sira. Lalar saida-sa­ida mak tama iha laran, karau vaka no timur hira mak envolve, karau balun mutin no metan, prosesu Justisa sei hare no kaer ida-idak atu halo investigasaun atu naran si­ra ne'ebé temi ne'e sai Lia Loos ida ka lae

Amo iha esperansa katak prosesu ne'e sei hetan Lia Loos?

Ha'u nia esperansa ne'e hateten katak, primeiru rai Timor ne'e hakmatek ho ak­o­n­t­e­s­imentu atentadu 11 Fevereiru, hafoin ida ne­'e akuzadu no arguidu sira ne'e sei simu nia konsekuénsia, hafoin atu bele simu fali nia naran atu moos.

Ba Justisa rasik kuandu fo duni rezultadu mak prosesu Justisa la'o duni ona ho di'ak no kapás no haboot Justisa Timor nia naran iha Timor-Leste. Katak maski Justisa Timor nia­­n la'o ho neineik liu no kleur, maibé Justisa ha­la'o duni no hatudu ba povu Timor tomak no ­komunidade Internasionál katak, prosesu Judisiáriu hala'o duni ninia knaar ho di'ak. Tanba sistema Judisiáriu ne'e liu husi ha­halok, tanba ha'u hanoin katak sistema Ju­disiáriu ne'e iha la'ós de'it uma ka edifísiu Tr­ibunál, maibé iha aktore hotu-hotu, Pro­k­ur­adór, Juis no Polisia, ne'e mak tama iha pr­osesu ida ne'e nia laran atu haboot liu tan.

Timor-Leste nia naran hahú aat iha ko­m­unidade Internasionál nia matan tan­b­a alegasaun KKN atuasaun saida mak PM Xanana pratika atu hadi'a fali imajen Timor?

Bainó, korrupsaun ne'e iha fatin hotu-hotu akontese no iha , maibé atu prova korr­u­p­­saun ne'e susar la halimar. Tanba ne'e de­­­zde Governu Fretilín too Governu AMP iha buat ida naran korrupsaun, hodi hateten ka­tak, ida ne'e mak korrupsaun no lider sira mak koruptor, ema hateten bei-beik de'it. Ma­ibé moos too agora ha'u hein katak, korr­u­p­s­aun ne'e mai husi ema lanu aat ida, hodi halo korruptu ida ne'e no korruptu ida ne'ebá.

Korrupsaun pur ezemplu foin daudauk, ha'u rona tratór nian ne'e. Maibé Vise PM As­­untu Administrasaun Ir. Mário Viegas Ca­r­rascalão nia ibun liu husi televizaun hat­e­ten, nia rasik hare ho matan no la iha duni kor­­rupsaun iha primeiru faze. Maibé moos faze ida ne'e la akontese korrupsaun.

Maibé, iha Parlamentu Nasionál hakilar beibeik katak, korrupsaun ne'e iha no mos ita rona husi lurón katak korrupsaun ne'e iha?

Agora moos ita hare rezultadu balun hat­u­d­u daudaun, ba ema ne'ebé mak simu saláriu la too atu halo uma boot no uma an­dár 'rumah bertingkat' derrepente de'it mosu uma boot ne'ebé mak ho kondisaun di'ak. Nune'e moos funsionáriu sira balun ne'ebé ho 'gaji' natoon de'it derrepente de'it karreta no oan sira moos iha hotu karreta tolu, entaun osan sira ne'e mai husi fatin ruma karik. Domingu semana mai oin ne'e liturjia sei kolia kona ba ida ne'e. Evanjellu Do­m­i­ngu ne­'e nia multiplika dos País ne'ebé Jesus ha­lo paun sai barak. Entaun ita iha Ti­mor ha­lo Milagre boot ida, ema sira ne­'­ebé mak kiak sai riku derrepente de'it. Je­sus nian ne'e halo Milagre halo paun sai barak, maibé Milagre ita Timor nia dehan halo korrupsaun. Milagre Jesus nian ne'e paun sai barak ho testemuña s Ap­óstolu sira nian. Maibé, milagre ita Timor ni­an ne'e halo duni paun sai barak, maibé ba de'it ema ida no ema balun de'it mak he­tan iha nia liman. Tanba ne'e buat ida ne­'e atu la'o oinsá ita sei la hatene loloos, ma­ski ita hatene katak, ko­r­rupsaun ne'e iha ninia konsekuénsia. Tanba ne­'e ku­andu ita atu aprova katak, Lider ida ne'e halo korrupsaun maibé antes osan ne'e too iha fatin ida liu ona husi ema barak nia liman.

Karik hari tan KAK bele rezolve?

Ha'u hein katak, Komisaun Anti Korr­u­p­s­a­un (KAK) ne'e funsiona duni, maibé iha belun polítiku ida ema li'ur, nia dehan ha­n­e­s­an ne'e:Komisaun ne'e dala barak la halo bu­at ida. Komisaun sira ne'e ema halo no h­a­ri la'ós atu rezolve problema s, maibé atu ha­­maus no hametin ema nia laran. Tanba ku­andu ita moris ho pro­b­l­e­m­a, ema dehan imi lalika preokupa tanba ami halo ona Komisaun ida hodi rezolve imi nia problema s sira ne'e.Kuandu povu rona ona informasaun Ko­misaun sira ne'e mak povu nia laran sei mate no metan. T­anba ne'e Komisaun ne'­e hari atu rezolve problema, ha'u ha­noin sei la rezolve problema s,tanba dala ba­rak la rezolve problema.Maibé, Komisaun ne'e rasik sei mul­tiplika hodi dada tempu no dada tempu, bai­nhira too loron ida ema kuandu haluha ona prontu Komisaun moos lakon ona. Pelu­menus halo netik buat ruma atu depois ita hare katak funsionamentu Komisaun ne'e la'o duni ho responsabilidade.

Públika sai ona katak, dezde Governu Fretilín too agora Korrupsaun sa'e too 50 %?

Loos, tanba mai duni, husi Vise PM Carrascalão nia ibun ne'e todan, tanba ema ida ne'e iha duni esperiénsia uluk nian katak Anti Korrupsaun ne'e boot ida. Tanba ne'e bainhira Ir. Carrascalão simu responsabilidade asuntu Sosiál nian. Ha'u laran metin no hanoin katak, nia hatene buat barak, maibé moos Ir. Carrascalão mesak de'it. Ne'e duni nia moos labele too iha fatin hotu-hotu. Ita iha Ir. Carrascalão 50 karik entaun buat korrupsaun ne'e sei la'o loos liu. Tanba husi 50 ne'e rasik sei hare ba problema ida-idak no servisu ida-idak iha Governu nia laran. Maibé, tanba nia me­s­ak entaun nia moos labele halo buat ida atu hare 50%, ne'e Ir. Carrascalão hat­e­t­en buat ne'e tanba nia hatene buat barak, maibé nia labele lolo liman ba fatin hotu.

Maske KKN ne'e iha 50% maibe iha realidade fo konsekuensia diak ruma ba dezenvolvimentu?

Boun, buat ida korrupsaun ne'e sempre nunka halo di'ak, tanba korrupsaun ne'e halo inferiór oin-oin, interiór droga nian. Interiór alkol nian, interiór Kons­ti­tu­i­s­aun nian, depois mosu tan sosiedade Se­k­retu, sosiedade paralelu sira ne'e, hodi org­aniza sira nia an hanesan fali Governu, hafoin buat ida osan ne'e for­te liu fali Est­a­du. Forte liu fali militár, nune'e moos osan ne­'e bolu In Polisia, entaun buat ida osan ne'e nia dalan mak Korrupsaun.

Matenek balun aproveita no gosta ho atitude KKN, tuir Amo nia hanoin?

Kuandu ita kolia hanesan mehi h­a­karak atu buat hotu lakon, maibé iha fatin hotu-hotu no iha sosiedade hotu buat ida ne­'e akontese. Korrupsaun ne'e bele dim­inui no bele hamenus, lakon ne'e nunka mais atu lakon.

Mais atu too ida ne'e Autoridade sira nia polítika no Tribunál sira mak ten­ke ma­k­aas atu luta hasoru matenek na'in sira ne­'e. Depois iha moos es­p­e­s­ialista sira te­nke ba suut iha fatin hotu. Ezemplu esp­e­sialista sira tenke halo peskiza saun kona ba Admin­is­tr­a­saun no ekonomia nian, tenke kont­ro­la buat sira ne'e tenkesér iha e­ma sira ne'ebé makaas no ema ne'e te­n­ke moos. Dala barak moos hirak ne'ebé ha­lo kontrola, kuandu ema tau tiha mina nu­'u iha sira nia liman, entaun inves de sir­a mak halo kontrola ho di'ak, maibé sira mak namdoras uluk ona.

Ida ne'e karik ita kategoria bas a ida?

Ida ne'e krize Kultura no krize va­lores katak, korrupsaun ne'e hamate va­lores. Foin daudauk ha'u rona istéria ida Sekretaria ida husi Presidente Instituisaun ida nian moos ema ba husu atu hasuru Presidente Instituisaun ne'e Sekretaria ne'e kobra fali osan. Entaun kuandu imi jornalista sira hakarak mai kolia ho ha'u tenke ha'u fo hatene ha'u nia Sekretaria hodi husu ka kobra osan ba imi.Maibé, se ita halo buat ida ne'e hanesan Kultura entaun Timor ne'e ita lori ba iha ne'ebé. Tanba ne'e mak korru­psaun ne'e la'ós krize mental­i­da­d­e ou krize buat seluk tan, maibé krize valór no krize Kultura nian.Tanba ne'e ita Timor oan sira tenke hanoin hamutuk atu oinsá ita Timor ne'e lab­ele sai na'ok teen hanesan ema sel­u­k. Ita Timor ne'e kopia de'it mak ema nia aat sira ne'e iha ita nia rain, kom­p­o­rtamentu ema nian la di'ak ita moos halo tuir hotu.

Sa ida mak bele halo para hetan Solusaun ruma ?

Atu fo nia solusaun ba hahalok sira ne'e liu husi eskola no edukasaun kompletu, liu husi família no liu husi so­s­iedade, tanba edukasaun ne'e h­a­t­e­t­en ba ita katak, atu fo naroman ba ita nia neon hodi halo di'ak no atu moris di'ak.Tanba ne'e liu husi oportunidade ita boot sira nia komunikasaun sosiál, ha­karak hateten katak, ita Timor ne'e sei­­dauk iha konsiénsia katak, ita Timor ne'­e Independente ona. Maibé, ita Timor ne'e hein de'it ema seluk mak mai atu rezolve ita nia problema rasik. Kuandu ha'u iha problema tenke hatene katak, ha'u mak rezolve ha'u nia problema, ne'e duni ha'u la sente katak Timor ne'e ha'u nia hanesan ha'u pertense ba Nasaun ida no povu ida, se Timor ne'e di'ak ha'u moos di'ak, se Ti­mor ne'e aat entaun ha'u moos aat. Tanba ne'e ita Timor oan sira labele ho mentalidade ida ne'e. Ou keta balun hanoin ho mentalid­a­de Antigu Kombatente s tenke ha'u mak uluk, se ha'u mak Antigu no eis Go­­­vernante ha'u mak tenke uluk, ent­a­un tau uluk fali ita nia interese, maibé la tau uluk interese Nasaun nian, tan­ba ne'e ita Timor oan ida-idak mak te­nke responsavel ba Nasaun ne'e nia di'ak.(but)

No comments: