Thursday 30 April 2009

Tempo Semanal Edisaun 136

MF ho BM Gasta Osan doadór Habokur tan KKN TL

Emília: Ha'u nunka halo interfere

Divulgasaun ba públiku foin daudauk detallada kona ba projetu hari kapasidade jestaun finansas públiku nian (PFMCBP) iha ministériu finansas ne’e eskandalo. Tuir Embaixada Austrália, PFMCBP ne’e projetu ne'ebé Banku Mundiál mak administra ho valór $26 millaun dollar amerikanu iha tinan haat nian laran, ne'ebé governu Austrália no sira nia povu selu taxa na'in halo kontribuisaun ho totál $13 millaun dollar australianu. PFMCBP dezignadu atu harii kapasidade ministériu finansas nian atu halo jestaun ba finansas publika s Timor-Leste mak efisiénsia ho transparénsia no Sem lala'ok korruptu nian. Maibé korrupsaun buras ba beibeik i PFMCBP no ministériu finansas iha responsabilidade atu hapara buat ida ne’e, maibé ema balun dehan sira tulun fali atitude ne’e. “Buat ne'ebé mosu kontráriu ba lala'ok ne'e. Tuir ha'u nia hare ema lubun ne'e promove daudaun korrupsaun ho lian laek wainhira sira rasik hare lala'ok naksalak ne'e mosu iha ministériu laran nune'e mós iha ministériu sira seluk maibé sira lakohi ko'alia sai, tan ba ta'uk lakon sira nia saláriu boot,” dehan Augusto X. DC. Costa joven ida husi Universidade ida iha Dili (24/04).

Ministra Emilia no Nigel Roberts, Chefe Banku Mundial

“ Nu'udar nasaun foun iha miléniu ne'e TL hetan apoiu husi rai belun barak inklui mós Austrália.”

“ Austrália hakarak halakon KKN maibé parte seluk osan husi selu taxa na'in Austrália nian ne'e haberan liu tan KKN iha rai ne'e.”

Nigel Roberts hetan fatuk moras

Ministériu finansas mak iha responsabilidade atu hatuur orsamentu nasionál no asegura katak osan hirak ne’e atu ezekuta ho didi'ak. Asesores internasionais sira iha PFMCBP mak iha responsabilidade atu lider a esforsu hodi hetan objetivu ne’e, nu'udar asesores no mós nu'udar funsionáriu. Ministériu finansas mós sai hanesan órgaun ne'ebé tau matan katak osan públiku nian gasta ho hanoin di'ak no sem lala'ok korrupsaun. Ministra finansas Emilia Pires dehan katak,“Asesór sira iha ne'e ami mós fahe ba lina ministeriáis. Kuandu lina ministeriáis iha problema s ne'ebé presiza koñesimentu ida ou matéria ida kompleksu ha'u empresta asesór sira ne'e ba sira ou sira bele mai to'o iha ne'e para halo konsulta.” Tuir Emília katak asesór sira ne'e,”bele ajuda kontribui ba kresimentu ekonómiku to’o 12,3 %. Se ita boot sira haree iha relatóriu be IMF nian hateten momoos iha ne'ebá katak kontribuisaun maiór para kresimentu ekonómiku ida ne'e, mai husi despeza publika s.” Iha fulan sia nia laran, jornál ida ne’e halo revelasaun kona ba atividade korrupsaun iha ministériu saúde, justisa, agrikultura, seguransa e defeza, edukasaun, obra s publika ho setór privadu etc. To’o ohin loron seidauk hatene karik iha investigasaun ruma mak hahú tiha ona no certezamente nein ministru ida mak simu ona responsabilidade hodi rezigna an no mós la iha prosesu akuzasaun ruma ne'ebé hahú tiha ona. Maibé jornál ida ne’e mak akuzadu ona ho kazu krime difamasaun tan ba halo alegasaun kona ba Ministra justisa. Sidadaun Australiana, John Michael peachy, asesór ba reforma servisu aprovizionamentu ho totál vensimentu US$215,153.00 ba ninia tempu de servisu tinan ida nia laran hahú husi 27/10/08-27/10/09 maibé iha realidade mosu alegasaun barak ba prosesu tenderizasaun iha aprovizionamentu sentrál nune'e mós iha parte aprovizionamentu desentralizada ministériu sira seluk. “Governu Austrália, Banku Mundiál ho komunidade internasionál hatene barak kona korrupsaun tan ba sira nia konselleiru sira maka fasilita lala'ok ne'e, maibé sira nafatin hanesan de'it. Sai ida maka ema selu taxa na'in iha Austrália no nasaun sira seluk nia hanoin kona lala'ok laek ne'e?,”Augusto X. DC. Costa ko'alia ho ton husu. Programa PFMCBP ne’e halo knaar importante hodi prevensaun, deskobre no hamate korrupsaun. Buat ne'ebé mosu aparentemente husi alegasaun kona ba korrupsaun ne’e buras ba beibeik no nia númeru la kuran iha Timor-Leste. Projetu ne’e la hetan rezultadu di'ak. Maibé Ministra Finansas defende katak, “Ne'e karik tempu antigu, ha'u bele simu. Purke pergunta ida ne'e mós ha'u kuandu tama iha ne'e, ha'u hateten ba asesór sira.” Hafoin tomada de pose iha Agustu 2008 Emília dehan ba asesór sira katak, “kuandu ita boot sira, la denunsia saa ida maka ita boot sira hatene no hare entaun ita boot parte do problema.”

“Ha'u halo reforma barak ba projetu be ohin ha'u ko'alia ne'e, PFMCNP be doadora sira nian ne'e. Ha'u halo reforma boot iha 2008, ha'u muda asesór barak.”

“Asesór sira be agora daudauk tama iha ministériu finansas iha ha'u nia tempu, ne'e ha'u bele garantia la iha,...la iha oportunidade ba atu la ko'alia. Tan ba ha'u muda tiha sistema. Hanesan asesór la iha ona asesór ba timor oan ida. Nia asesór ba fatin ne'e tomak.”

“Ha'u kontente ho sira nia serbisu purke foo ona provas katak iha rezultadu.”

Ministra deklara katak saláriu boot tebetebes ne’e presiza duni atu hetan konsellu di'ak. Kestaun maka konsellu hirak ne'e foo rezultadu saida ona ba nasaun nian? Se wainhira hare didi'ak Asesóres internasionais sira komprometidus mak nasaun TL hetan. Komenta kona ba se mak rekomenda vensimentu aas ne'e Ministra nega iha koñesimentu, “Kona ba sira nia saláriu, ne’e negosiasaun idak-idak ninian ho sira halo kompetisaun iha merkadu internasionál.”“Ha'u hatene de'it katak se karik ita la selu ema sira ne’e, governu seluk sei selu. Rai sira seluk selu purke maioria ha'u nia asesór, balun mai husi Irake, Balun Índia, balun mai husi Austrália no balun mai husi fatin hotu, Amérika rasik.” Lia fuan hirak ne'e hato'o ona husi Governu Australianu , Banku Mundiál no Ministériu Finansas katak saláriu boot ne’e nesesáriu atu hetan asesóriu ho kualidade di'ak atu mai no serbisu iha PFMCBP nune'e bele harii kapasidade ba jestaun finansas ne'ebé mak di'ak. Ho kontratu boot tebe-tebes ne'ebé asesória sira iha PFMCBP hetan, hahú husi 150,000 USD – 500,000 USD tinan-tinan ne'ebé loloos Timor Leste iha espetativa katak sira mak halo esforsu maka'as liu hodi kombate korrupsaun. Maibé karik kuran atua saun iha ministériu ne'ebé sira serbisu daudaun, no governu ne'ebé husu sira nia assistensia nune’e foo hanoin ba ema katak sira komprometidu duni tan ba se la hetan asinatura husi ministra nian mak sira la bele servisu nafatin no la simu tan sira ninia saláriu boot.

Rodney Lewis, asesór jurídiku senior, iha kontratu atu servisu loron 414 – atu simu US$ 588,373. Ministra mós la iha koñesimentu ba surat ne'ebé haruka husi banku mundiál ba ministru finansas relasiona ho lian menon kona ba Sr. Lewis.“Ha'u la lembra buat ne'e. Maibé ha'u hatene de'it katak Sr. Rodney lewis mai ho rekomendasaun ke aas. “

“Se karik banku mundiál haruka duni surat ne'e, ha'u la lembra mas agora sira selu hela nia nune'e sira konkorda. Portantu sira rekoñese duni ninia skills. Por isso sira aprova hela ninia rekrutamentu.”

Asesór sira ne'e, “bele ajuda kontribui ba kresimentu ekonómiku to’o 12,3 %. Se ita boot sira haree iha relatóriu be IMF nian hateten momoos iha ne'ebá katak kontribuisaun maiór para kresimentu ekonómiku ida ne'e, mai husi despeza publika s.”

Ministra Emília Pires rejeita katak nia maka halo rekomendasaun mós kona ba saláriu ba asesór internasionál sira. “Ne'e bosok. Advezes konselleiru sira ne'e ba iha rai ki'ak sira ne'e hakerek de'it relatóriu. Nia dehan nunka sujere saláriu boot ba advizer internasionál sira. “Ha'u nia responsabilidade mak hatún maibé ha'u mós tenke realista katak Timor la manda iha mundu.”

Michael Francino, asesores ba planeamentu no jestaun finansas, iha kontratu atu serbisu loron 260 (loron 60 ne'ebé nia neim presiza hela iha Timor-Leste) – ho vensimentu US$ 589,449. Michael uluk iha tempu UNTAET ninia mós servisu ona iha Dili. Tuir fonte s jornál dehan katak belun di'ak mós Ministra ninia no iha momentu sira rua ministra halo aprezentasaun ba paper ida hamutuk iha universitáriu ida iha New York.

Franses Sekandi, asesór jurídiku senior iha kontratu atu servisu loron 272 – ho saláriu US$ 424,427. Saida mak sira halo iha luta kontra korrupsaun? To’o ohin loron konsultan lubun iha ministériu finansas mak simu ona sira nia saláriu liu millaun ba millaun dollares hodi selu sira nia asesorial folin aas tebe-tebes ne'e. Saláriu husi asesór na'in tolu iha leten ne'e foo servisu ba joven sira hamutuk 1400 atu kee valeta s iha liurón ba tinan ida nian. Australianu, grampu Daniel, iha fulan 12 maibé servisu durante loron 180 iha tinan 2008-2009 manan US$296,361 ne'ebé se karik loke kampu de servisu ba área rurál maka sei bele emprega ema ki'ak na'in 260 iha tinan tomak nia Tuir jornál The Australian (25/04) husu nia hanoin kona ba karik timor oan sira hakfodak ho osan boot ne'ebé maka nia manan ne'e se karik sira hatene, Sr. Daniel dehan “loloos la presiza halo sira hatene kona ba informasaun ne'e. La'ós ha'u mak hetan saláriu boot liu iha Timor Leste. Ida ne'e hanesan osan ne'e ha'u manan iha nasaun seluk. Ha'u nia kontratu boot maibé iha ema balun manan boot liu ha'u.” Iha alegasaun katak PFMCBP ne’e projetu ida ne'ebé Ministra Finansas uza hodi foo serbisu ba nia belun sira– ne'ebé la iha kualifikasaun relevante – no iha liu interese atu subar lia loos duke hala'o sira nia kna'ar. No mós, bainhira hare ba prosedimentu s mak uza hodi foo servisu ba asesór sira ne’e hamosu alegasaun nepotizmu no korrupsaun. Iha 07/02/08 Banku mundiál haruka surat ida ba gabinete Ministra Finansas nian no Banku nota katak prosesu rekrutamentu Sr. Lewis nian la tuir Banku Mundiál nia prosedimentu no regra s, “kritériu ne'ebé opta ona iha avaliasaun ne'e la tuir parágrafu 5.2 Lina enkuadramentu konselleiru nian ne'ebé define katak selesaun tenke bazeia ba konselleiru ninia kualifikasaun.” Maibé tan ba razaun ne'ebé ema la bele hatene Banku Mundiál mós autoriza Ministra foo kontratu ba asesór ida ne’e. Karik Banku ta'uk lakon ninia prezensa iha TL maka sira la hatene dehan lae ba lala'ok sala ne'ebé sira sita. Fretilín alega, “Karik tan ba nia belun ida husi kleur ona?” Liu tan, PFMCBP foo kontratu tinan ida servisu ho saláriu valór US$ 219,765 USD ba Inés Almeida nu'udar asesora espesiál ba ligasaun ho parlamentu. Fretilín alega katak Sra. Almeida ne’e belun Ministra nia husi kleur ona. Sira mós kestiona buat ida ne'ebé ema barak la hatene mak Sra Almeida nunka remata nia estudu s iha universitáriu maibé Ministra no Banku Mundiál nafatin konsidera katak nia iha kapasidade atu foo konsellu tuir kualidade klase mundiál ba Ministeriál ne'e. Staf Ministériu ho PFMCBP na'in lima ne'ebé mós belun ba Inés Almeida halo avaliasaun ba kandidatu na'in haat iha loron 26/06/08 . Iha sira nia deklarasaun komisaun ne'e hahi Inés Almeida ninia bi'it hodi lori murak mean ba Ministériu maski iha CV Sra. Almeida seidauk remata ninia estudu. “Panel sira hare katak entre aplikante na'in haat ne'e nia kualifika liu duke no iha kualifikasaun esensiál, matenek no esperiénsia servisu ne'ebé so lidu iha ninia kredit hodi autoriza hatudu ninia performa iha funsaun ba pozisaun ne'e,” hakerek ema hirak ne'ebé servisu daudaun hamutuk ho Inés Almeida sai fali juri ba konkursu ne'e. “Antes konkorre ba pozisaun refere Inés hanesan ona ofisial média nian iha ministériu refere ne'ebé sempre halo motorizasaun ba notísias iha média nasionál no Internasionál sira. Ninia envolvimentu no familiaridade ho servisu ministériu Finansas mak foo liu vantajen ba nia duke kandidatu sira seluk ba iha pozisaun ne'e.” Sira esplika liu tan katak, “ Ms Inés daudaun ne'e hala'o hela ninia funsaun hanesan asesora motorizasaun ba mídia, ne'ebé mak nia foo ho didi'ak rezumu notísias ba Ministra.” Iha loron 28/06/08 Santina Cardoso foo briefing ba Ministra kona ba selesaun Inés ninian hodi buka bensan husi Ministra. Iha loron 02/07/08 Ministra Emília asina hodi aprova postu PLA ba ninia asesora mídia nian ne'e. PFMCBP mós foo kontratu ho saláriu US$ 24,000 durante serbisu loron 90 ba Maria Glória do Castro Hall nu'udar espesialista ba servisu administrasaun nian, no tuir mai hetan tan kontratu ida nu’udar asesór ba bein s no propriedade ho saláriu US$ 204,986 ba fulan 18. Termu s de referénsia ba pozisaun ne'e ezije katak Castro Hall “tenke iha kapasidade atu foo konsellu polítika nian no tékniku ba Ministra de finansas kona ba asuntu ho ligasaun ba ministériu nian bein s no propriedade.” Buat ne'ebé estrainiu liu mak tuir Castro nia CV, nia nunka remata nia estudu universitáriu no tuir faktu, nia iha esperiénsia de'it nu'udar tradutora, tékniku laboratóriu mós ativista solidariedade. Dala ida tan bankada Opozisaun alega katak nia mós kleur ona belun ho Ministra no Sra. Almeida nian. Iha nota ba imprensa, 2 de Abríl, 2009 bankada opozisaun hakerek kona ba sira nia, “preokupasaun ho rekrutamentu ba " ‘asesór’ sira ne’ebé la iha presiza téknika no mós sira nia esperiénsia duvidozu, ka dalan ruma la'ós apropriadu, inadekuadu ate balun laiha esperiénsia natoon, maibé hetan fatin tanba de’it sira iha ligasaun partikulár ka relasaun polítika ho governu.” Aniceto Guterres, Xefe Bankada opozisaun hateten sira nia parte preokupa tebes ho prosesu rekerimentu asesór internasionál ba ministériu finansas. “Mosu duni nepotizmu no korrupsaun,” nia alega.

“Ema ne'e kualifikadu duni ba hala'o servisu ne'e mak hetan fatin ka tanba iha polítiku de'it mak buka halo tun sa'e atu sira bele hetan fatin maski sira la kualifikadu?”

“Ami mós la konkorda ho osan boot ne'ebé ministra rasik rekomenda selu ba sira bainhira kompara ho ema nia kualifikasaun no esperiénsia ne'ebé limitadu liu.”

Presidente Partidu Republikana iha Timor Leste João Mariano Saldanha hanesan sidadaun Portugés, hela iha Kalifórnia street, kulu hun, Dili, Timor Leste, daudaun ne'e halo kna'ar hanesan asesór aas liu jestaun ba diretór jerál ministériu Finansas ninian iha fulan sanulu resin rua de'it hetan vensimentu husi Banku Mundiál ho totál US$ 154,525.00. Maibé fou-foun Banku mundiál lakohi foo NOL/surat la hatudu objesaun (Letter no objection) tan Ministériu Finansas propoin saláriu ne'ebé aas too lalehan tutun ba ema portugés ne'ebé hanesan hakerek iha surat Banku Mundiál loron 06/08/08 hodi hataan ba rekerimentu NOL/surat la hatudu objesaun (Letter no objection) husi ofisial implementa dora Programa PFMCBP ministériu Finansas loron 29/07/08. “Banku Mundiál labele foo la lai objesaun ida ba MoF ninia proposal atu asina kontratu ho Sr. João Saldanha tan ba totál kontratu ida ho valór US$210,525,” dehan Doug Porter manajer ekipa servisu ba projetu refere husi Banku Mundiál. Negosiasaun ne'e la'o naruk hodi tan fulan rua nia laran tan ne'e 27/08/08 husi Ministériu Finansas hodi ministra ninia fatin sisi hikas fali Banku kona ba NOL ne'e. “Ministra finansas sei apresia ita boot se karik ita iha posibilidade atu foo ho lalais la iha objesaun ba rekrutamentu Sr. João Saldanha, Ph. D. hanesan asesór aas liu jestaun ba diretór jerál ministériu Finansas ninian,” ezmola husi surat Ministériu finansas ba Banku Mundiál. Tan parte ida atu hasai osan nian sei nunuk nafatin entaun iha loron 11/08/08 surat ida semo husi knua Ministériu Finansas haksoit liu uma Palacio do Governu ho uma fukun PN ba Lesidere hodi dere odamatan fuan Banku Mundiál ninian. “Sr. Saldanha simu ona kona ba saa ida maka ita refere hanesan akomodasaun razuavel iha termu emprega nian,” Hakerek iha surat ne'ebé asina husi Michael Francino. PFMCBP asesór ba Ministra finansas TL.

Rui Castro emprezáriu Timor oan ida dehan katak nia sente moe ho ba oan Timor ne'ebé isin ida klamar tolu ka haat. “Iha Timor oan balu ne'ebé uluk iha tempu Indonézia uza pasaporte Indonézia nian, no nega ninia rain maibé agora sai asesór iha ministra finansas ne'ebé uza fali pasaporte Portugál nian hodi simu fali salariál hanesan ema estranjeiru ida nune'e sira ne'ebé uluk ba iha rai li'ur dehan sira maka Timor oan loloos maibé ohin sira sai fali ema estranjeiru iha sira nia rain. Halo moe de'it ita,” nia dale. Nia mós hateten lala'ok Banku Mundiál ne'ebé hakilar korrupsaun iha oin no iha kotuk sira husik atu buat atu la'o ne'e tan ba korrupsaun sei sai hanesan projetu ida ba sira iha futuru tan ne'e sira hakarak uza Timor oan sira ne'ebé kaer kartaun salva de kondutu rua. “Banku mundiál foo suporte ba ema Timor oan ne'ebé kaer pasaporte estranjeiru hodi simu osan Internasionál ne’e signifika katak injustisa. Ne’e hatudu katak Banku mundiál hola parte moos iha prosesu hodi habokur no haburas korrupsaun,” dehan Rui Castro emprezáriu Timor oan ida iha Dili. Sidadaun Timor Oan hatene nepotizmu bainhira hare lala'ok ne’e. Selu taxa na'in Australianu sira hatene katak sira nia osan estraga no korrupsaun bainhira sira hare ida ne’e. Loloos Banku Mundiál iha obrigasaun atu ko'alia agora, tuir sira nia valores transparénsia no boa governasaun. Maibé manajer Banku Mundiál nian iha Timor-Leste, António Franco gosta liu fali nonook. Biar Franco monok maibé la'ós ba Ministra Finansas TL Emília Pires ho lian maka'as hateten kona ba rekrutamentu konselleiru internasionál sira inklui Timor oan balun. “Ha'u nunka halo intervensaun ba prosesu rekrutamentu.” Ho barani Emília sadik atu parte sira ne'e aprezenta provas. “Ema ne'ebé dehan ha'u halo KKN, ha'u husu sira nia evidénsia iha ne'ebé?” Nia esplika, “ha'u la gosta ema buka akuza de'it tanba ha'u hatene saida mak ha'u halo, no mos wainhira ha'u tama iha Ministériu ida ne’e, ha'u simu kna'ar todan ida tanba governu AMP hakarak halo reformas. “

No comments: